Melissa officinalis ir sena lietošanas vēsture medicīnā, jo īpaši Eiropā, kur tā ir izmantota kopš viduslaikiem stresa, trauksmes, bezmiega, gremošanas traucējumu, koliku un depresijas ārstēšanai. Tiek uzskatīts, ka grieķu ārsts Teofrasts atsaucās uz šo augu, runājot par auga ārstnieciskajām īpašībām, kas tulkotas kā “medus lapa”. Lai gan to reti izmanto vai pēta atsevišķi, patīkami smaržojošo augu bieži kombinē ar citiem nomierinošiem un trauksmi mazinošiem augiem, piemēram, baldriānu, apiņiem vai kumelītēm. Mūsdienu pētnieki ir koncentrējuši savu uzmanību uz Melissa officinalis nootropiskajām jeb kognitīvo darbību uzlabojošajām īpašībām, pētot senilitātes ārstēšanu, kā arī auga neparasto pretvīrusu aktivitāti pret herpes simplex vīrusu. Augs ir bagāts ar visdažādākajām fitoķīmiskajām vielām, no kurām nevienu nevar uzskatīt par atbildīgu par visu tā farmakoloģisko iedarbību.
Daži pētījumi ir vērsti tikai uz augu ēteriskajām eļļām. Bagāts ar gaistošām eļļām, kas nodrošina augu ar patīkamu aromātu un parasto nosaukumu “citronu balzams”, liela daļa tā sāpju mazināšanas, muskuļu relaksējošās un antiseptiskas iedarbības ir saistīta ar ķīmiskās eugenola klātbūtni. Tiek uzskatīts, ka tā pretvīrusu īpašības ir dažu augu daudzo terpēnu un terpenoīdu savienojumu produkts, kas galvenokārt veidojas matiem līdzīgās struktūrās, ko sauc par dziedzeru trichomiem, kas atrodas uz lapām, ziediem un kātiem.
Melissa officinalis ēterisko eļļu ekstrakti atšķiras no visa etanola vai ūdens ekstrakta, lai gan tie nespēj uztvert daudzus citus tā aktīvos savienojumus. Ir aizdomas, ka lielu daļu auga kognitīvo darbību uzlabojošo īpašību rada fenola antioksidants rosmarīnskābe, kas ir atrodama lielākā daudzumā visa auga ekstraktā. Šī ķīmiskā viela var būt atbildīga arī par zālaugu domājamo trauksmi un stresu mazinošo aktivitāti, inhibējot enzīmu, kas ir atbildīgs par gamma-aminosviestskābes – smadzeņu dabiskā inhibējošā neirotransmitera – noārdīšanos.
Daži pētījumi arī liecina, ka Melissa officinalis var būt antitireotropiska iedarbība. Tas var izrādīties noderīgs hipertireozes vai Greiva slimības ārstēšanā, jo tiek traucēta pastiprināta vairogdziedzera darbība. Citi pētījumi liecina, ka augs var paaugstināt spēcīgo antioksidantu glutationa peroksidāzes un superoksīda dismutāzes līmeni serumā. Tomēr no 2011. gada ir nepieciešams vairāk pētījumu, lai pamatotu šos konstatējumus.
Neskatoties uz šo plašo medicīnisko pielietojumu klāstu, tiek uzskatīts, ka šī auga darbība ir diezgan viegla. Amerikas Savienoto Valstu Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) klasificē Melissa officinalis kā parasti drošu pārtikas piedevu. Tomēr FDA nepieņem nekādus spriedumus par auga vai tā ekstraktu drošību vai efektivitāti, ārstējot jebkuru medicīnisku stāvokli.