Lielākie plusi trūces sietam, kas ir ķirurģisks instruments, ko izmanto, lai palīdzētu dziedēt trūces, ir to elastība; šie instrumenti parasti spēj kustēties un saliekties kopā ar pacientu, nodrošinot ļoti vieglu atveseļošanās un dziedināšanas periodu vairumā gadījumu. Tās ir arī salīdzinoši viegli lietojamas, un ievietošanas procedūrai parasti nav sarežģījumu. Tomēr ir daži trūkumi. Tīkls, kas ir atstāts vietā pārāk ilgi, dažkārt var radīt problēmas ar tuvumā esošajiem orgāniem, jo ķermeņa audi faktiski var ieaugt materiālā. Materiāla erozija dažreiz ir arī risks. Cilvēkiem, kuriem ir uzstādīti sieta vairogi, parasti ir jāveic regulāras pārbaudes un skenēšana, un viņiem var būt nepieciešamas periodiskas “kopšanas” operācijas, lai nomainītu sietu un pārliecinātos, ka tas joprojām pilda savu mērķi. Parasti pacientiem ir ieteicams izvērtēt gan riskus, gan iespējamos ieguvumus, pieņemot lēmumu par to, vai šie rīki viņiem varētu būt piemēroti.
Trūces pamati
Trūce rodas, kad kāds no ķermeņa orgāniem nospiežas vietā, kur tam nevajadzētu būt. Dažreiz trūces izciļņi ir redzami ārpus ķermeņa, taču daudz kas ir atkarīgs no problēmas atrašanās vietas. Piemēram, kuņģa trūce rodas, kad zarnas izspiežas cauri vēdera sienai, un tās parasti ir pamanāmas ārēji, bet vēdera trūce, kas rodas, kad kuņģis izvirzās barības vadā, parasti nav.
Traumas un sastiepumi ir lielākais trūču cēlonis, taču dažkārt var veicināt arī tādas lietas kā stress, ķīmiska asins līdzsvara traucējumi un ģenētiski defekti. Stāvoklis parasti ir ļoti neērts, un operācija bieži vien ir viena no vienīgajām efektīvajām koriģējošām darbībām. Savukārt siets ir viens no efektīvākajiem ķirurģiskās remonta paņēmieniem.
Vēsturiski trūces remonts ietvēra sienas cauruma aizklāšanu vai nostiprināšanu, izmantojot dažādus materiālus. Gadu gaitā tika izmēģinātas plastmasas un metāla spoles, taču tika plaši atzīts, ka tās nav pietiekami elastīgas; turklāt lielākajai daļai bija arī augsts infekcijas risks. Tīkla plāksteri vai sieti kļuva populāri 1960. gados, kad parādījās sintētisks materiāls, piemēram, plastmasa.
Vienkārša lietošana
Parasti ķirurgiem ir ļoti viegli strādāt ar plastmasas vai sintētisko sietu, kas bieži vien ir viens no pārliecinošākajiem plusiem. To var sagriezt jebkuram nepieciešamajam izmēram, tāpēc ķirurgi un citi medicīnas tehniķi var izveidot sietu, kas ir īpaši piemērots konkrētam pacientam. Vairumā gadījumu materiāls viegli saistās arī ar dabiskajiem ķermeņa audiem, un tas parasti nav ļoti dārgs ne pacientam, ne ārstam. Tas nenozīmē, ka procedūra kopumā ir lēta; šāda veida operācijas var un bieži vien ir diezgan dārgas. Tomēr izejvielas mēdz būt diezgan ekonomiskas.
Elastīgums
Trūces sieti ir ārkārtīgi plāni un elastīgi. Tas ļauj viņiem kustēties līdzi ķermenim un nekļūt stīvs vai radīt diskomfortu. Arī sieta izgatavošanai izmantotie materiāli ir ļoti plāni, kas palīdz tiem vieglāk imitēt dabiskos ķermeņa audus. Kamēr materiāls ir plāns, tas ir ļoti izturīgs, kas piešķir tam ilgmūžību. Cilvēkiem, kuriem tiek veiktas trūces acu procedūras, parasti nav jāveic atkārtota instalēšana gandrīz tikpat bieži kā cilvēkiem, kuri izmanto vecākas tehnoloģijas vai no citiem materiāliem izgatavotus ielāpus.
Iespējami zarnu un orgānu bojājumi
Daudzas no nopietnākajām komplikācijām ir raksturīgas trūces lokalizācijai. Zarnu cilpas, kas pielipušas pie ķirurģiski ievietotā sieta, novērotas vairākiem pacientiem, bet parasti tikai trūces gadījumos zarnās vai to tuvumā. Šādos gadījumos zarnu siena tik labi saķeras ar sietu, ka tā faktiski sāk tajā ieaugt, kā rezultātā tā pamatā ieaug sevī un virsū. Lai to labotu, parasti nepieciešama papildu operācija.
Ir ziņots arī par orgānu traumām implantētā sieta tuvumā. Piemēram, iegurņa orgānu prolapss var notikt, ja gremošanas trakta apakšējā daļā ir uzstādīti tīkli. Tas parasti izraisa problēmas ar urīnpūšļa un zarnu darbību.
Bažas par eroziju
Daudzas no ziņotajām komplikācijām ar trūces sietu rodas tīkla materiāla erozijas dēļ. Dažās valstīs un jurisdikcijās ir ļoti stingri standarti attiecībā uz to, no kā tieši sieta materiālu piegādātāji var izgatavot savus produktus, taču ne visās to dara. Tāpēc dažkārt ir daudz dažādu produktu, kas visi izskatās vairāk vai mazāk vienādi, vismaz no pirmā acu uzmetiena. Ja siets nav izgatavots no patiesi izturīgas sintētikas vai ja tas ir pakļauts šķīdināšanai vai nodilumam, saskaroties ar tādām lietām kā skarba kuņģa skābe, cilvēkiem bieži rodas problēmas.
Ir arī daži sarežģījumi, kas var būt vairāk saistīti ar sieta novietojumu, nevis pašu materiālu. Maksts rētas un sāpes seksuālo attiecību laikā ir problēmas, ar kurām sievietes ir saskārušās, piemēram, reproduktīvajā traktā ievietojot sietus.
Risku un ieguvumu izsvēršana
Ikvienam, kurš apsver trūces sieta plusus un mīnusus, parasti ir prātīgi runāt par procedūru ar veselības aprūpes speciālistu. Laba ideja var būt arī jautājumu un atbilžu sesijas ieplānošana ar ķirurgu, kurš veiks procedūru. Patiesie riski un ieguvumi katram pacientam bieži ir atšķirīgi, tāpēc klātienes runāšana var būt labs veids, kā cilvēkiem iegūt personalizētāku priekšstatu par to, ko sagaidīt.