E-atklāšanas noteikumi dažādās valstīs ievērojami atšķiras, taču visizplatītākie noteikumi attiecas uz to, kā elektroniski glabātā informācija ir jānodod pretējās puses rīcībā un ar kādiem nosacījumiem šī nodošana ir jānotiek. Amerikas Savienotajās Valstīs e-atklāšanas noteikumi parasti ir liberāli. Likums pieprasa atklāt visu, kas tiek uzskatīts par “atbilstošu”, ja vien to neaizsargā noteiktas privilēģijas. Lietas ir daudz ierobežojošākas Eiropas Savienībā, kur direktīvas aizliedz dalīties ar jebkādu personu identificējošu informāciju no vienas vienības citai, ja nav piekrišanas vai noteikta juridiska pienākuma.
Visizplatītākie e-atklāšanas noteikumi attiecas uz specifiku, kā jānotiek elektroniskai atklāšanai. Atklāšana ir juridiska procedūra, kas notiek pirms tiesas un būtībā ir iespēja abām tiesas prāvas pusēm ieskatīties otras puses dokumentos, cenšoties meklēt pierādījumus un izveidot lietu. Interneta laikmetā liela daļa materiālu, kas ietilpst atklājumu jumtā, tiek glabāti elektroniski. Valdības ieviesa elektroniskās atklāšanas noteikumus, lai racionalizētu procesu.
Amerikas Savienotajās Valstīs e-atklāšanas noteikumi ir kodificēti Federālajos civilprocesa noteikumos. Cita starpā noteikumos ir noteikts atbilstošs e-atklāšanas meklēšanas apjoms, tostarp tas, kāda veida informācija ir jāsniedz un kā atklāšana jāpieprasa starp pusēm. Iekļauti arī noteikumi par to, kā elektroniskā informācija ir jāsaglabā un jāpiespiež.
Amerikas Savienoto Valstu tiesību aktos ir arī noteikti fiksēti termiņi, kas nosaka, kad e-atklāšanas materiāli ir jānodod un kad pusēm jāsatiekas, lai vienotos par atklāšanas noteikumiem. Svarīgs ir arī materiālu formāts. Visai informācijai, kas nodota atklāšanas laikā, jābūt lasāmai un jāsaglabā tās sākotnējā formā bez izlaidumiem vai papildinājumiem. Noteikumos ir noteiktas privilēģijas vai izņēmumi attiecībā uz to, kādi dokumenti ir jānodod, un izklāstīti sodi un sankcijas par noteikumu neievērošanu.
Eiropas Savienības valstis izmanto stingrāku pieeju. ES privātuma direktīva (95/46/EK), ko ir pieņēmusi katra dalībvalsts, nosaka plašās ES privātuma prasības. Šie noteikumi nav tiešie e-atklāšanas noteikumi, kā tie ir ASV noteikumi, taču tie tomēr attiecas uz e-atklāšanu, jo tie nosaka ierobežojumus personas datu kopīgošanai. Īsāk sakot, tie novērš lielāko daļu jebkādas personu identificējošas informācijas izpaušanas gan tiesas prāvās, gan citādi.
Izņēmumi pastāv, ja identificētā persona piekrīt vai informācija ir nepieciešama, lai izpildītu juridisku pienākumu. Atsevišķos gadījumos e-atklāšana var tikt uzskatīta par juridisku pienākumu, taču ne vienmēr un ne parasti, ja tā ir ārzemēs. Liela daļa jebkura uzņēmuma elektronisko dokumentu, iespējams, kaut kādā veidā saturēs personu identificējošu informāciju. Tas, kas tieši ir kvalificējams kā personu identificējoša informācija, dažādās valstīs atšķiras, taču dažviet tā ir tikpat vienkārša kā pilns vārds vai tālruņa numurs. Privātuma direktīvā ir izklāstīti noteikumi par to, kā informācija ir jāizņem vai jārediģē.
Eiropas noteikumi arī parasti aizliedz jebkādu elektronisku datu eksportu uz valstīm ar mazāk ierobežojošiem privātuma regulējumiem. ASV ir tāda valsts. ES noteikumi pieļauj ierobežotu datu apmaiņu ar ASV tiesvedības laikā, taču tikai tad, ja tiek ievērotas noteiktas prasības un pašsertifikācijas standarti.