Dažreiz šķiet, ka pastāv atšķirība starp valsts dienestu un politiku, lai gan tiek uzskatīts, ka abi jēdzieni ir savstarpēji aizstājami. Iedzīvotāji var atbalstīt savus strādīgos ievēlētos pārstāvjus, bet kaislīgi nicināt varas alkstošos netīros politiķus. Kāpēc tik daudziem politiķiem ir slikta reputācija, ja viņu amata apraksti šķiet tik cēli un pašaizliedzīgi? Atbilde var būt nedaudz sarežģīta.
Viens no iemesliem, kāpēc dažiem politiķiem ir slikta reputācija, ir pats vēlēšanu process. Dzīve valsts dienestā un likumu pieņemšanā nav sociālu introvertu nodarbošanās, tāpēc daudzi vietējo biroju kandidāti jau ir bēdīgi slaveni pārāki ar vairāk nekā pietiekamu pašapziņu. Politisko amatu kandidāti bieži pēc būtības ir ļoti ambiciozi, un līdz ar ambīcijām var nākt arī morālas un ētiskas elastības līmenis. Dažas sliktas reputācijas veidojas tāpēc, ka politiķim, lai iegūtu balsis vai popularitāti, jau ir nācies piekāpties jebkurai personiskai pārliecībai.
Ir arī sakāmvārds, ka vara samaitā, un absolūta vara korumpē absolūti. Dažiem politiķiem ir slikta reputācija, jo biroja vara viņus ir kaut kādā veidā samaitājusi. Profesionāliem likumdevējiem, tiesnešiem un citiem, kam ir vara pār pilsoņiem, pastāvīgi vēršas lobisti, īpašas interešu grupas un ietekmīgi privātie pilsoņi, kuri vēlas, lai viņi sniegtu labumu. Daudziem politiķiem ir pietiekami daudz godīguma, lai pretotos korupcijai, bet diemžēl daži nav tik spēcīgi. Politiķis, kas pakļauts ievērojamam spiedienam, var pieņemt dažus apšaubāmus lēmumus, kas savukārt var novest pie apsūdzībām par pārkāpumiem vai personīga labuma gūšanu no biroja.
Vēsturiski ir bijuši daudzi netīras politikas piemēri, kurus piekopuši tikpat netīri politiķi. Diemžēl lielākajai daļai godīgo amatpersonu šie incidenti bieži dominē sabiedriskajos medijos. Līdz ar to vairākiem efektīviem politiķiem ir slikta reputācija tikai pēc asociācijas. Ja viens politiķis ir spējīgs uz netīriem trikiem vai pienākumu nepildīšanu, tad viņi visi var būt vienlīdz spējīgi uz kādu pārkāpumu. Šāds vispārējais politiķu priekšstats kļūst vēl izteiktāks priekšvēlēšanu kampaņu laikā, kur kandidātiem ir sviras, lai atmaskotu vienam otra politiskos un personīgos trūkumus.
Profesionāla likumdošana un valsts dienests prasa zināmu personīgo un profesionālo upuru daudzumu, jo daudzi privātā sektora darbi ir ienesīgāki un mazāk prasīgi nekā politika. Dažreiz politiķis iegūst sliktu reputāciju, jo viņu vada cilvēki ar labiem nodomiem, taču viņam ir arī sliktas vadības prasmes vai pretrunīga publiska persona. Daži ļoti efektīvi politiķi uz papīra izskatās slikti, bet patiesībā viņi ir ļoti cienīti politiskajā arēnā.