Islāma pasaulē sievietēm bieži ir pieņemts valkāt virsdrēbju, kas nosedz gandrīz visu ķermeni. Arābijas pussalas valstīs šis apģērba gabals ir pazīstams kā abaja. Abaja parasti ir melna, un tā pārklājas no galvas vai pleciem līdz pēdām. Saūda Arābijā, kur saskaņā ar likumu sievietēm ir jāaizsedz sevi, abaju nēsā kopā ar nikabu — plīvuru, kas aizsedz visas galvas un sejas daļas, izņemot acis. Muttawa jeb reliģiskā policija ievieš likumu un var sodīt sievieti, ja viņa tiek pamanīta bez šī seguma.
Tā kā Korāns nosaka, ka sievietēm ir jāģērbjas pieticīgi un jāapsedz, abaja ir bijusi neatņemama arābijas sabiedrības sastāvdaļa visā vēsturē. Tomēr Korāna vārdi ir interpretējami, un tas var izskaidrot, kāpēc dažas valstis un reģioni ir stingrāki attiecībā uz abajas nēsāšanu nekā citi. Dažās valstīs un reģionos ir atļauts uz abajata izšūt vienkāršus zīmējumus, taču tie visbiežāk ir melni un ļoti vienkārši. Tie ir izgatavoti no viegliem materiāliem, piemēram, plānas kokvilnas, krepa vai pat zīda, un citas krāsas abayat var valkāt, ja vien tie nepiesaista sievietes uzmanību.
Lielākajā daļā arābu valstu likumā Abayat netiek prasīts, tomēr sievietes mēdz tos valkāt. Atkal, tas ir tāpēc, ka Korāns nosaka, ka sievietēm jāizturas pieticīgi; dažas sievietes uzskata, ka viņas var parādīt savu pieticību citos veidos, un tāpēc nevalkā abajatu, taču liela daļa sieviešu valkā abaju, lai ārēji parādītu savu pieticību, tādējādi ievērojot savu reliģisko pārliecību.
Abayat pēdējos gados ir kļuvuši par strīdu objektu. Tās kopā ar burku tika aizliegtas Francijā, un daudzas citas Rietumu valstis ir apspriedušas arī apģērba aizlieguma noteikšanu. Šī aizlieguma iemesli ir dažādi, taču visizplatītākā aizstāvība pret apģērba izraidīšanu ir arguments, ka abajāts ļauj valkātājam slēpt ieročus vai citu kontrabandu. Šis priekšstats tika nostiprināts pēc vairākiem pašnāvnieku uzbrukumiem visā pasaulē, kuros tika izmantota abaja vai burka, lai maskētu ieročus. Rietumvalstīs, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, sievietes, kuras valkā abaju, var kļūt arī par naidīguma mērķi, jo viņas tiek automātiski identificētas kā musulmaņi, un kopš 11. gada 2001. septembra uzbrukumiem attiecībā uz musulmaņu ticību ir daudz spriedzes un pārpratumu.