Ādas ražotājs sagatavo dzīvnieku ādas, lai no ādas varētu izgatavot izstrādājumus, piemēram, makus, mēteļus, mēbeles un citus priekšmetus. Parasti ādas ražotājs piedalās trīs posmos: ādas sagatavošana, ādas miecēšana un ādas garozas veidošanās. Šīs darbības var nedaudz atšķirties atkarībā no izmantotās ādas veida un vēlamā galaprodukta.
Viena no pirmajām lietām, ko var darīt ādas ražotājs, ir ādas sagatavošana. Pamatā sagatavošanas posmā tiek noņemtas nevēlamās ādas daļas, atstājot tikai augšējo līmeni jeb dermu. Šajā posmā ādas ražotājam ir daudz dažādu iespēju. Piemēram, daudzas reizes āda tiek konservēta, lai nodrošinātu, ka tā nepūst, vai arī to var attaukot, lai notīrītu eļļas. Turklāt to var iemērc ūdenī, lai notīrītu un rehidrētu ādu.
Ādai var būt arī apmatojums un tas var būt sadalīts vairākos slāņos. Ja āda ir jāmīkstina, tā sagatavošanas posmā var tikt pakļauta arī mīkstināšanai. Daži ražotāji balina ādu, lai padarītu gaišāku ādas krāsu. Turklāt var veikt kodināšanu vai kodināšanu, lai samazinātu vai, pēdējā gadījumā, palielinātu ādas pH un palīdzētu miecvielām iekļūt ādā.
Otrs galvenais solis notiek, kad ādas ražotājs miecē ādu. Sauļošanās rezultātā āda kļūst izturīga pret baktērijām un kļūst arvien elastīgāka. Ir daudz miecēšanas procesa variāciju. Piemēram, pastāv vairākas dažādas tanīnu klasifikācijas, piemēram, minerālie, augu, aldehīdu un sintētiskie vai ķīmiskie tanīni. Ādai izmantoto tanīnu veidi ir atkarīgi no tādiem faktoriem kā ādas stāvoklis un tā pH.
Trešais solis, ko izmanto lielākā daļa ādas ražotāju, ir garozas veidošanās. Lai slēptu garoza, to atšķaida, otrreiz miecē un pēc tam ieeļļo. Arī garozas veidošanās procesā var veikt daudzas apakšdarbības, taču ražotāja ziņā ir izlemt, kuras darbības ir nepieciešamas. Piemēram, ādu var rehidratēt, noskūt, lai noņemtu visas atlikušās zemādas šķiedras, un krāsot. Āda var būt piepildīta ar ķimikālijām, lai padarītu ādu blīvāku un stiprāku, vai arī to var mīkstināt un pulēt, lai samazinātu ādas tekstūru.
Reizēm ādas ražotājs var uzklāt ādai virskārtu. Šajā apdares procesā ādu var eļļot, matēt, reljefi, gludināt vai glazēt. Ja dzīvnieka kažoks tika atstāts uz slēpņa, kažokādu var izķemmēt arī šajā laikā. Pēc tam ražotājs vai nu pārdos ādu citam uzņēmumam, vai arī sāks ražot īpašus izstrādājumus, piemēram, makus vai mēteļus.