Additur ir civillietā piespriestās zaudējumu atlīdzības apmēra palielināšana. Additurs nav atļauts visās tiesību sistēmās, un tajās, kur tie ir, tos izdod tiesnesis, parasti ar mērķi pievienot lietai sodu zaudējumus. Papildinājuma mērķis ir izvairīties no nepieciešamības iesniegt apelāciju un lietas atkārtotu izskatīšanu gadījumā, ja prasītājs uzskata, ka lietā piešķirtā zaudējumu atlīdzība nav bijusi pietiekama. Atbildētājam nav teikšanas par to, vai zaudējumu atlīdzība tiek piešķirta, bet tā vietā var sākt lietas atkārtotu izskatīšanu un cerēt saņemt labvēlīgu attieksmi no žūrijas.
Tiesneši var nolemt palielināt zaudējumu atlīdzību ar additur, ja žūrija ir piešķīrusi summu, kas, ņemot vērā lietas apstākļus, šķiet netaisnīgi zema. Tas var rasties gadījumos, kad tiek uzskatīts, ka apsūdzētā rīcība ir īpaši slikta, vai kad tiesnesis vēlas nosūtīt skaidru vēstījumu cilvēkiem, kas apsver līdzīgas darbības, ka viņiem tiks piemērots bargs sods. Additur darbojas kā sods un brīdinājums.
Ja prasītājs norāda uz nodomu turpināt lietas izskatīšanu lietā, kurā zaudējumu atlīdzība netiek uzskatīta par taisnīgu, tiesnesis var nolemt izdot papildinājumu žūrijas piespriestam zaudējumu atlīdzībai, lai izvairītos no atkārtotas lietas izskatīšanas. Atbildētājs var izvērtēt iespējas pieņemt lielāku zaudējumu atlīdzību vai turpināt lietas izskatīšanu. Tā kā žūrijas atkārtotas izskatīšanas laikā var būt bargas, atbildētājs var izvēlēties saņemt augstāku balvu, nevis riskēt ar cita žūrijas lēmuma iznākumu.
Kad lietas iznākums ir galīgs, atbildētājam ir jāmaksā vai jāvienojas par samaksu, ja nav iespējams veikt vienu vienreizēju maksājumu lietas izšķiršanai. Ja atbildētājs nereaģē, tiesu var sasaukt atkārtoti, lai piespiestu atbildētāju maksāt, izmantojot dažādus līdzekļus, tostarp kontu un algu arestu, lai izpildītu tiesneša un žūrijas noteiktos nosacījumus.
Turpretim remittitur ietver žūrijas piespriesto zaudējumu atlīdzības samazināšanu. Tiesneši ir pilnvaroti to darīt, ja uzskata, ka piešķirtā summa ir nepamatota vai apšaubāma likumība. Zaudējumu apmēra samazināšana parasti ir atļauta lielākajā daļā tiesību sistēmu, savukārt additurs parasti ir mazāk pieļaujams. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs federālie tiesneši nevar izdot additur, bet viņi var izdot remittitur.