Aerobā kompostēšana ir mēslošanas komposta izveide, kas balstās uz baktērijām, kas plaukst ar skābekli bagātā vidē. Tas atšķiras no anaerobās kompostēšanas, kas balstās uz baktērijām, kuras nevar attīstīties skābekļa klātbūtnē. Parasti aerobā kompostēšana tiek uzskatīta par ātrāko kompostēšanas metodi, un tai ir dažas priekšrocības, veidojot īpaši piemērotu kompostu. Ir zināms, ka anaerobā kompostēšana darbojas daudz lēnāk, taču tā arī prasa mazāk darba, tāpēc daži cilvēki to dod priekšroku.
Kompostēšana būtībā ir process, kurā tiek ņemti atmirušie organiskie materiāli un sakrauti kaudzēs, lai tie varētu sapūt. Laika gaitā tie faktiski pārvēršas par sava veida mēslotas augsnes produktu. Bagātīgā izskata melnā augsne, ko bieži izmanto augu audzēšanai, parasti ir sava veida komposts. Materiāli, ko izmanto komposta pagatavošanai, ir diezgan atšķirīgi, taču parasti nezāles, nokaltušās lapas un nopļautā zāle ir liela procesa sastāvdaļa.
Liela atšķirība darba procesā ar aerobo kompostēšanu un anaerobo kompostēšanu ir komposta apgriešanas biežumā. Ar abām sistēmām kompostējamā materiāla kaudzi samitrina ar ūdeni un atstāj kādu laiku pūt. Galu galā pūšanas vielas temperatūra paaugstināsies baktēriju aktivitātes dēļ, un tad tā sāks kristies, jo baktērijām beigsies skābeklis un tās sāks mirt.
Tiklīdz baktērijas sāk iet bojā aerobā kompostēšanas procesā, lauksaimnieks maisa materiālu vai pagriezīs to, lai kaudzītē nonāktu vairāk skābekļa. Tas atdzīvina baktērijas un turpina procesu. Izmantojot anaerobo kompostēšanu, viss paliek mierā pat pēc tam, kad lietas uzkarst, un iebruks jaunas baktērijas, kurām nav nepieciešams skābeklis, lai izdzīvotu. Šī pieeja dažreiz ir vairāk nekā divas reizes lēnāka, un acīmredzot tā rada nepatīkamāku smaku.
Komposta kaudzes temperatūra tiek uzskatīta par svarīgu procesa sastāvdaļu, jo karstumam ir tendence iznīcināt kompostā esošās nevēlamās lietas, piemēram, nezāļu sēklas. Aerobā procesā tiek ražots ievērojami vairāk siltuma nekā anaerobajā procesā, un tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc daudzi lauksaimnieki dod priekšroku pirmajam. Daži lauksaimnieki izmantos arī kombinēto pieeju, proti, kaudzi pirms tās pagriešanas var atstāt nedaudz ilgāk, nekā vēlams. Tas ļauj anaerobām baktērijām nostiprināties, bet nepārņemt kaudzi. Kad kaudze ir pagriezta, aerobās baktērijas spēj atjaunoties.