Aizlieguma raksts ir rīkojums tiesai pārtraukt lietas izskatīšanu. Uzraksts attiecas arī uz lietā iesaistītajām pusēm, liekot tām pārtraukt savu darbību. Ir vairāki iemesli, kāpēc var tikt izdots aizliegums. Šādi raksti ir salīdzinoši reti, jo juridiskas situācijas reti nonāk līdz tādai pakāpei, ka būtu nepieciešams raksts par aizliegumu.
Rakstu parasti izdod augstāka tiesa, kurai ir tiesības pār zemāku tiesu. Viens no iemesliem, kāpēc tiesai ir jāizdod rīkojums par aizliegumu, ir, ja tā uzskata, ka zemākas instances tiesa rīkojas ārpus tās jurisdikcijas. Ja tiesas pārsniedz savu jurisdikciju, tām faktiski nav tiesību pār šo lietu, un tā ir jāizskata citā tiesā, lai rezultātiem būtu juridisks spēks. Tiesas parasti cenšas izvairīties no tādu lietu izskatīšanas, kuras neietilpst to jurisdikcijā, tādējādi novēršot jebkādu iemeslu, lai izdotu aizlieguma rakstu, kas liktu tām pārtraukt attiecīgo lietu izskatīšanu.
Vēl viens iemesls šādam rakstam ir situācija, kad tiesa nedarbojas saskaņā ar parastajiem procesuālajiem noteikumiem. Tāpat kā ar tiesām, kuras pārsniedz jurisdikciju, procedūras neievērošana apdraud tiesas pieņemtā lēmuma spēkā esamību. Tiesā iesaistītās personas vēlāk var apstrīdēt iznākumu, pamatojoties uz to, ka tiesa nav notikusi pareizi un līdz ar to lēmums nav juridiski saistošs.
Ja lēmums pārkāpj likumīgās tiesības, augstāka tiesa var izdot aizlieguma rakstu. Visas šīs situācijas ir salīdzinoši retas, un apstākļi, kuros būtu nepieciešams vai piemērots aizlieguma raksts, līdz ar to ir ļoti neparasti. Kad tiesa izdod šādu izpildrakstu, tai jāsniedz informācija par to, kāpēc tas tiek izdots, un šo informāciju var izmantot, lai iebilstu pret rīkojumu apturēt, pamatojoties uz to, ka izpildraksts izdots kļūdas dēļ.
Tiesību sistēma ir apzināti veidota slāņos, lai aizsargātu pilsoņu tiesības un pašas tiesību sistēmas integritāti. Jo augstāk tiesību sistēmā lieta virzās uz priekšu, jo lielākas pilnvaras ir tiesai. Tas ļauj cilvēkiem iziet cauri vairākiem pilnvaru līmeņiem, ierosinot lietu vai pārsūdzot lietu, veicot pārbaudi no dažādiem leņķiem katrā līmenī, lai pārliecinātos, ka lieta tiek izskatīta atbilstoši. Augstākās tiesas var izdot citus rīkojumus zemākām tiesām, liekot tām veikt dažādas darbības, ja augstākas tiesas tiesnesim ir pamats uzskatīt, ka zemākas instances tiesa nerīkojas atbilstoši.