Akordu teorija ir neliela vispārējās mūzikas teorijas jeb mūzikas radīšanas sastāvdaļa. Šī pieeja ņem vērā, kā trīs vai vairāku nošu kopas tiek izmantotas, lai radītu atšķirīgas skaņas. Akordus var izmantot visdažādākajos instrumentos, un tie ir sastopami daudzos mūzikas veidos. Akordu teorijā būtiska nozīme ir skalu, intervālu un citu mūzikas komponentu strukturālo pamatu izpratnei.
Mūzikas notis ir simboli uz nošu lapas, un tādējādi tie ir akordu teorijas pamatelementi. Tās ir atsevišķas skaņas, kas mūziķim norāda, kādu skaņu atskaņot un cik ilgi to atskaņot. Ja kopā tiek apvienotas trīs vai vairāk notis, rodas akords. Tie parasti ir dzirdami dziesmas fonā, zem melodijas.
Akordu veidi ir vēl viena akordu teorijas pamatkomponente. Mūziķis var vienlaikus atskaņot akorda notis, radot harmonisku akordu. Savukārt melodisks akords rodas, ja katra nots tiek atskaņota atsevišķi. Viens no šādiem piemēriem ir ģitāras rībēšana. Dažādām akordu kombinācijām ir arī dažādi nosaukumi. Piemēram, trīs nošu kombinācija ir pazīstama kā triāde.
Daļēji akords tiek nosaukts atkarībā no tā, kur mūzikas spieķī vai diagrammā atrodas tā pirmā nots. Kopējais personāls sastāv no piecām rindām un četrām atstarpēm starp rindām. Katra no šīm zonām apzīmē atšķirīgu radītās skaņas līmeni, un katrai no tām parasti tiek piešķirts burtu vai ciparu apzīmējums.
Tādējādi akordus var nosaukt ciparu vai alfabētiskā secībā. Piemēram, ja akorda pirmā nots skan stafetes C zonā, akordu varētu saukt par C akordu. Numerējot štata zonas, var rasties I vai IV akords. Kopumā daudzos reģionos šīm atšķirībām izmanto romiešu ciparus. Pirmā nots var arī noteikt mūzikas skaņdarba taustiņu vai kopējo toni.
Svari vai kopējā nošu secība ir otrs galvenais faktors akorda identificēšanā. Šie pasūtījumi saliek piezīmju kolekcijas kopā, parasti augošā vai dilstošā secībā atbilstoši personālam. Attālums starp katru noti vai intervāls ir vēl viens svarīgs apsvērums akordu teorijā radīto skaņu veidos. Divi galvenie skalu veidi ir lielās un mazās. Major akordi mēdz radīt optimistiskāku un dinamiskāku skaņu, savukārt minori akordi ir drūmāki.
Visi akordi var labi darboties kopā, taču katrs rada atšķirīgu skaņu. Labāko akordu kombināciju un labākās plūsmas atklāšana dažādās dziesmas jomās ir viens no apdāvināta mūziķa galvenajiem talantiem. Tomēr dažu pasaules reģionu mūzikā akordi var būt reti vai pat vispār nebūt.