Summa, ko darba devējs maksā darbiniekam, var būt mazāka par faktisko algu obligāto algas nodokļa atskaitījumu dēļ. ASV šīm maksām ir jāatbilst valsts un federālajiem algas likumiem. Parastie algu nodokļi ir štata bezdarba nodoklis, ienākuma nodoklis un maksa par ASV Federālo apdrošināšanas iemaksu likumu, kas pazīstama arī kā FICA. Faktiskā atskaitījuma summa katram no šiem nodokļiem parasti tiek aprēķināta, pamatojoties uz darbinieka algu.
FICA nodokļu likumi tika pieņemti 1937. gadā. Šie algas nodokļa atskaitījumi bija paredzēti, lai palīdzētu darbiniekiem segt pensijas izmaksas, medicīniskos pabalstus un nodrošināt maksājumus tiem, kuri kļūst invalīdi. Līdzekļi no FICA galu galā attīstījās par modernām iestādēm, kas pazīstamas kā sociālā drošība, Medicare un darbinieku invaliditāte. Sociālā apdrošināšana ir ar nodokļiem apmaksāta izdienas pensija, savukārt Medicare ir valsts apmaksāta veselības aprūpe cilvēkiem vecumā no 65 gadiem. Saskaņā ar invaliditātes noteikumiem darbiniekiem, kuri ir ievainoti vai slimi un nevar strādāt, var piešķirt invaliditātes iztikas stipendiju.
Pašreizējā Amerikas sistēmā darba devēji darbojas kā valsts nodokļu aģentūru aģenti, izmantojot algas nodokļa atskaitījumus, lai no katras algas izņemtu pareizo naudas summu, un pēc tam pārskaita šos līdzekļus saņēmējām valsts aģentūrām. Algu nodokļi tiek iekasēti, pamatojoties uz “pay-as-you go” principu. Tas nozīmē, ka darba devēji ietur ienākuma nodokļus no darbiniekiem par katru algas periodu, kas var būt iknedēļas, divu nedēļu vai mēneša. Darba devēji izmanto trīs faktorus, lai aprēķinātu, cik daudz nodokļu atņemt no algas: piemaksas, kopējie ienākumi un algas perioda ilgums.
Darba devēji nosaka katra darbinieka pabalstus, kad darbinieki aizpilda darbinieka ieturējuma pabalsta sertifikātu, kas pazīstams arī kā W-4 nodokļu veidlapa, kad viņi tiek pieņemti darbā. Pabalstos ietilpst pati darbiniece, viņas laulātais, katrs viņas bērns un citi apgādājamie. Iekšējo ieņēmumu dienests jeb IRS nodrošina darba devējiem pašreizējās ieturējuma tabulas, kurās norādīti algas nodokļa atskaitījumi katram algas un pabalsta līmenim. Pēc tam darba devēji patur to darbinieka algas daļu, kas norādīta IRS ieturējuma tabulā, un galu galā pārskaita šos līdzekļus valdībai.
Federālais bezdarba nodokļa likums jeb FUTA ir programma, ko daļēji finansē sociālais nodrošinājums. FUTA, ko dažkārt dēvē vienkārši par “bezdarbu”, veic ierobežotus maksājumus darbiniekiem, kuri zaudē darbu ne savas vainas dēļ. Darba devēji maksā bezdarba nodokļu federālo daļu, bet maksājums ir balstīts uz darbiniekiem izmaksātās algas apmēru. Darba devēji ar nestabilu nodarbinātības vēsturi var maksāt augstāku bezdarba nodokļa likmi.