Termins alkohola skrīnings parasti attiecas uz rakstisku pārbaudi, ko veic, lai noteiktu, vai viņam ir alkoholisma problēmas vai nē. Alkohola skrīnings var attiekties arī uz fizioloģisko testu, kas tiek veikts personai, kuru tur aizdomās par nelikumīgu alkohola reibumu. Alkoholisms ir liela problēma daudzās valstīs; tās noteikšanai izmantotie rīki palīdz daudziem cilvēkiem saprast, ka viņiem ir problēma un viņiem ir vajadzīga palīdzība. Alkohola skrīningu bieži veic konsultanti, lai noteiktu, vai pacientiem nepieciešama palīdzība ar alkohola atkarības problēmām. Dažkārt personas, kurām ir aizdomas, ka viņiem ir problēmas ar alkoholu, veic pārbaudi, neaicinot apstiprināt vai atspēkot savas aizdomas.
Alkohola skrīnings parasti ir salīdzinoši īsa un vienkārša anketa, kas galvenokārt sastāv no jautājumiem par personas alkohola lietošanu. Jautājumu specifika ir dažāda, taču tie parasti attiecas uz sociālām, juridiskām un personiskām problēmām, ko izraisa dzeršana. Ja cilvēks ir zaudējis darbu, ticis ieslodzīts vai saspīlējis attiecības ar mīļoto cilvēku, piemēram, alkohola lietošanas dēļ, alkohola pārbaude var norādīt uz problēmas esamību. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad skrīninga laikā tiek atklātas vairākas dažādas problēmas. Šajā gadījumā parasti ir ieteicams meklēt profesionālu palīdzību alkohola problēmu risināšanā.
Viens izplatīts un īss alkohola skrīnings ir četru jautājumu tests, ko dēvē par CAGE testu. Tas jautā, vai kāds uzskata, ka viņam vajadzētu samazināt dzeršanu, vai cilvēki ir kļuvuši kaitinoši par dzeršanu, vai kāds kādreiz ir juties vainīgs par savu dzeršanu un vai viņam kādreiz ir nepieciešams dzert alkoholu kā acu atvēršanu no rīta, lai tikt galā ar paģirām. Šis tests ir efektīvs, lai atklātu smagus alkoholisma gadījumus, taču dažreiz tiek izlaisti mazāk nopietni gadījumi.
Dažas alkohola pārbaudes, īpaši tās, ko izmanto tiesībaizsardzībā, ir paredzētas, lai noteiktu alkohola klātbūtni cilvēka sistēmā juridisku iemeslu dēļ. Piemēram, elpas analizatorus izmanto, lai novērtētu alkohola saturu asinīs, pamatojoties uz alkohola daudzumu viņa izelpā. Tos parasti izmanto, lai noteiktu, vai persona brauc pie stūres dzērumā, sabiedriskā vietā vai alkohola reibumā ir jaunāka par likumā noteikto vecumu. Asins analīzes un urīna analīzes var precīzāk noteikt alkohola saturu asinīs, tādējādi nodrošinot lielāku precizitāti tiesībaizsardzībā. Pat tie, kas notiesāti par noziegumiem, kas saistīti ar alkohola lietošanu, bieži tiek novirzīti uz kaut kādām konsultācijām, lai palīdzētu viņiem tikt galā ar alkohola atkarības problēmām.