Amerikas partiju sistēma parasti vienmēr ir bijusi divu partiju sistēma, īpaši valsts līmenī. Šāda veida sistēma nodrošina, ka mazākuma viedokļi nevar kontrolēt valdību. Amerikā nav nekādu tiešu juridisku aizliegumu pret trešajām pusēm, taču lielākajai daļai valsts iestāžu ir nepieciešama plurālisms, un tas parasti ir izraisījis divu pušu dominēšanu. Faktiskās partijas, kuras kontrolē, vēstures gaitā ir mainījušās vairākas reizes, un šobrīd tās ir demokrāti un republikāņi.
Daži cilvēki stingri iebilst pret Amerikas partiju sistēmu, jo tai ir potenciāls palēnināt progresu. Dažkārt var paiet ievērojams laiks, līdz liela daļa iedzīvotāju pieņem jaunas idejas, un, izmantojot divu partiju sistēmu, jebkurā jautājumā bieži tiek ņemti vērā tikai divi visizplatītākie viedokļi. Reizēm idejām, kas citādi varētu kļūt populāras, var būt grūti iegūt ievirzi vai diskusijas, it īpaši, ja tās sākotnēji nav pietiekami pieņemtas.
Vēsturiskajos laikos ir bijušas īslaicīgas trešo personu kustības, taču tām kopumā ir grūti nostiprināties. Valsts līmenī ir bijušas situācijas, kad viena partija iegūst kontroli uz īsu laiku, un citas situācijas, kad trīs partijas ir bijušas uz laiku. Ik pa laikam kāds no trešās puses iegūs svarīgu valsts vēlētu amatu, taču tas reti nozīmē šīs partijas panākumus pārējā valdībā.
Pirmajā amerikāņu partiju sistēmā bija iesaistīti Tomasa Džefersona laika republikāņi un partija, ko sauca par federālistiem. Republikāņus interesēja valstu tiesības un indivīda brīvība. Federālisti ticēja spēcīgai centrālajai valdībai un valdības varas izmantošanai, lai saglabātu kontroli pār iedzīvotājiem. Ārpolitikas frontē republikāņi atbalstīja labu attiecību uzturēšanu ar frančiem, savukārt federālisti simpatizēja Lielbritānijai.
Šīs partijas galu galā nomira, un 1800. gadu sākumā tās nomainīja otrā Amerikas partiju sistēma, kurā bija iesaistīti demokrāti un whigi. Tolaik demokrāti būtībā bija konservatīvi un populistiski. Viņi atbalstīja valstu tiesības un vecmodīgas vērtības. Whigs bija spēcīgas valdības varas un progresīvas domas partija vai līdzvērtīga tajā laikā. Viņi arī dažkārt atbalstīja individuālo brīvību ierobežošanu, aizliedzot alkoholu.
1800. gadu vidū, virzoties uz Pilsoņu karu, partiju sistēma pilnībā sabruka, kam sekoja īss haosa periods. Šī perioda beigās atlikušās partijas bija Demokrāti un Republikāņi, kas kopš tā laika ir abas partijas. Tajos laikos republikāņi bija partija, kas iebilda pret verdzību, savukārt demokrāti bija partija, kas to atbalstīja, un tas bija galvenais, kas abus šķīra. Laika gaitā šīs partijas ir mainījušās un attīstījušās dažādos veidos.
Pašreizējā Amerikas partiju sistēmā demokrāti ir liberālās domas partija. Viņi mēdz dot priekšroku tādām lietām kā sociālās programmas, finanšu regulējums un stingra pilsoņu tiesību īstenošana. Republikāņi ir mazas valdības un konservatīvas domas partija. Viņi parasti atbalsta valstu tiesības, zemus nodokļus un spēcīgas armijas uzturēšanu. Runājot par sociālajiem jautājumiem, lomas bieži tiek mainītas, demokrātiem dodot priekšroku mazākai valdības iesaistei, savukārt republikāņi bieži vien atbalsta aktīvāku valdības lomu tradicionālo vērtību uzturēšanā.