Amfisbaena ir mitoloģiska čūska ar divām galvām. Lai gan pastāv īstas divgalvu čūskas, tām ir divas galvas vienā pusē, savukārt amfisbānai ir galva katrā galā. Vārds amphisbaena ir cēlies no grieķu vārda, kas nozīmē “iet abos virzienos”.
Amfisbaena pirmo reizi parādījās grieķu mitoloģijā, kas uzskatīja, ka tā dzimusi no asinīm, kas pilēja no Medūzas nogrieztās galvas. Tiek teikts, ka tas ir indīgs un barojas ar skudrām un līķiem. Vēlāk amfisbēna kļuva par kultūras vēstures sastāvdaļu visā Eiropā.
Viduslaikos amfisbēnu, tāpat kā daudzu mitoloģisko zvēru, attēlojumi bija dažādi. Dažreiz tā bija spārnota čūska, un citos attēlos tā gandrīz nemaz nebija čūska. Viduslaiku amfisbaenai astes vietā varēja būt kājas, ragi, ausis un mazāka “aizmugurējā galva”.
Tāpat kā īstai divgalvainai čūskai, arī amfisbēnai katrā galvā ir atsevišķas smadzenes. Dažos stāstos tas var sadalīties divās būtnēs, savukārt gandrīz visos aprakstos tas var ceļot jebkurā virzienā. Čūskai līdzīgā amfisbaena var arī paņemt vienu galvu otras mutē un ripot stīpā, tāpat kā Ziemeļamerikas mitoloģiskā stīpčūska.
Lai gan amfisbēna ir indīga, tā tika izmantota viduslaiku tautas maģijā un medicīnā. Tiek uzskatīts, ka dzīvas amfisbēnas nēsāšana ap kaklu veicina drošu grūtniecību, iespējams, liecina par to, cik bīstama grūtniecība tajos laikos bija. Tika teikts, ka amfisbēna āda palīdz pret artrītu vai saaukstēšanos. Amfisbānas nogalināšana vai tās gaļas ēšana bija spēcīgs maģijas veids, kas ļāva praktizētājam kļūt tīram no sirds vai piesaistīt sev mīļāko.
Īsts dzīvnieks, kas savu nosaukumu ieguvis no amfisbānas, amfisbēnija, ir “tārpu ķirzaka”, kuras dzimtene ir Dienvidamerika un daļa Āfrikas, Tuvo Austrumu un Vidusjūras Eiropas. Rakstnieks TH Vaits minēja, ka šī būtne varētu būt iedvesmojusi mītisko amfisbēnu. Amfisbēnija pēc krāsas un izskata ir līdzīga tārpam, taču patiesībā tā ir ķirzaku un čūsku radinieks. Tāpat kā mītiskais brālēns, amfisbēnija var vienlīdz labi slīdēt abos virzienos, un tās galvu un asti ir grūti atšķirt no pirmā acu uzmetiena.