Militārās karjeras prasības bieži vien attiecas arī uz karavīra ģimeni. Nav nekas neparasts, ka armijas virsnieks vai karjeras karavīrs, pildot dienesta pienākumus, vairākas reizes saņem pārvietošanas pavēles, un šis nemitīgais satricinājums ir radījis bērnu paaudzes, kas burtiski izaugušas visā ASV vai pat pasaulē. Cilvēks, kurš audzis šādā vidē, sevi bieži dēvē par armijas stulbi. Viņš vai viņa bieži ir piedzīvojis gan militārās ģimenes dzīves kāpumus, gan kritumus.
Viena no lielākajām problēmām, ar ko saskaras armijas draņķis, ir konsekventas agrīnas izglītības iegūšana. Bērns var tikt reģistrēts vietējā valsts bērnudārza programmā netālu no militārā posteņa, bet pēkšņi tiek pārvietots ikreiz, kad vecāku pārcelšanas rīkojumi liek pārcelties. Atkarībā no vietējās skolu sistēmas bērnam var nākties atkārtoti reģistrēties citā programmā vai gaidīt, līdz tiks atvērtas nākamās pirmās klases. Šis process var turpināties visu bērna jaunības laiku, radot iespēju dublēt atzīmes vai zaudēt kredītpunktus absolvēšanai.
Cilvēks, kurš šādā veidā uzaug, arī veidošanās gados saskaras ar vairākiem sociāliem izaicinājumiem. Viņš vai viņa var kļūt mazāk motivēts veidot draudzību ar vienaudžiem, zinot, ka jebkuras attiecības var būt īslaicīgas. Armijas brašs var arī justies kā daudzgadīgs “jauns bērns pilsētā”, kas katrā jaunā skolas vidē iziet cauri tam pašam zinātkāres, pieņemšanas un pamešanas ciklam. Šī mūžīgā autsaidera sajūta var nopietni ietekmēt bērna pasaules uzskatu, kad viņš kļūst par pieaugušo. Nav nekas neparasts, ka bijušais armijas spārns pieaugušajam izskatās neparasts vai noslēpumains, jo šīs aizsardzības prasmes viņiem, iespējams, ir noderējušas bērnībā.
Ir arī daži pozitīvi elementi, kas saistīti ar to, ka esat armijas sūds. Tikai dažiem bērniem ir tāda iespēja ceļot pa ASV vai pasauli. Būt armijas brālim bieži ir tas pats, kas būt reliģiska misionāra vai politiskā diplomāta bērnam. Viņiem visiem ir iespēja satikt slavenus cilvēkus vai iesaistīties kādā vecāku darba aspektā. Karavīru bērni bieži nobriest daudz ātrāk nekā viņu vienaudži, jo viņiem jau jaunākā vecumā bija jāiemācās dzīvot patstāvīgi. Viņiem var būt arī ļoti attīstīta personīgās disciplīnas izjūta un spēja ātri pielāgoties pārmaiņām.