ASEAN apzīmē Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociāciju, organizāciju, kas tika dibināta 8. gada 1967. augustā Bangkokā, Taizemē. Tās sākotnējā hartā bija piecas dalībvalstis: Indonēzija, Malaizija, Filipīnas, Singapūra un Taizeme. Kopš tā laika ir pievienojušās vēl piecas valstis: Bruneja 1984. gadā, Vjetnama 1995. gadā, Mjanma (Birma) un Laosa 1997. gadā un Kambodža 1999. gadā.
Dalībvalstu platība ir 1.74 miljoni kvadrātjūdžu (4.5 miljoni kvadrātkilometru), un kopējais iedzīvotāju skaits ir 500 miljoni. Viņu gada iekšzemes kopprodukts ir gandrīz 700 miljardi ASV dolāru (USD), un kopējā tirdzniecība ir aptuveni 850 miljardi ASV dolāru.
ASEAN tika izveidota, lai veicinātu savstarpējās intereses reģionā, tostarp ekonomiskās izaugsmes paātrināšanu, sociālo un kultūras progresu, kā arī reģionālo mieru un stabilitāti. Saskaņā ar šiem mērķiem organizācijas vadītāji 2003. gadā izveidoja trīs pārvaldības “pīlārus”: ASEAN drošību, ASEAN ekonomisko kopienu un ASEAN sociāli kultūras kopienu.
Pašlaik grupas galvenās ekonomiskās rūpes ir padarīt reģionu par konkurētspējīgu spēku globālajā arēnā. Tā ierosina to darīt, izveidojot reģionu kā vienotā tirgus ražošanas bāzi, kā rezultātā izveidosies ASEAN Brīvās tirdzniecības zona (AFTA). AFTA nodrošina, ka starp dalībvalstīm tiek likvidētas tarifu un beztarifu barjeras, kā rezultātā, cerams, palielināsies ekonomikas produktivitāte.
ASEAN mērķis ir arī apvienot reģionu un veicināt lielāku starpkultūru izpratni, izmantojot dažādas izglītības un sociālās programmas. Piemēri tam ir ASEAN darba programma HIV un AIDS jomā; ASEAN Darba drošības un veselības aizsardzības tīkls; ASEAN universitāšu tīkls (AUN) ASEAN studentu apmaiņas programma, Jaunatnes kultūras forums un ASEAN jauno runātāju forums; starp citiem.
Runājot par reģionālo mieru un stabilitāti, ir interesanti atzīmēt, ka kopš tās pirmsākumiem starp dalībvalstīm nav bijušas nekādas bruņotas konfrontācijas, kas ir ievērības cienīgi, ņemot vērā, ka ir bijuši daudzi ilgstoši strīdi par sauszemes un jūras robežām reģionā. .