Vidusstils, kas dažreiz tiek sadalīts “starpstilbā” vai ar defisēm “starpstilbs”, ir iekšējais ķermeņa dobums aiz krūšu kaula vidus jeb krūškurvja kaula. Tradicionāli ir sadalīt to divās daļās: apakšējā aizmugurējā un augšējā augšējā. Augšējais videnes vai augšējā krūškurvja daļa ir īpaša medicīniska nozīme, jo tajā esošās cilvēka anatomijas struktūras parasti ir galvenie savienotāji starp galvu un ķermeni. Šīs struktūras ir brīvi organizētas un satur kopā ar mīkstiem saistaudiem.
Visu ķermeņa dobumu, ko bieži sauc arī par starppleiras telpu, priekšā ierobežo krūšu kauls un aizmugurē ar skriemeļiem jeb mugurkaulu. Salīdzinoši šaura telpa, no abām pusēm to robežojas ar plaušām. Tas sākas no augšas, no krūšu kurvja atveres kakla pamatnē, un stiepjas uz leju līdz lielajam diafragmas muskuļiem, kas darbina plaušas.
Demarkācija starp mugurējo un augšējo videnes daļu ir zināmā mērā patvaļīga, bet plaši vienota. Šis dalījums ir horizontāla plakne, kas šķērso T4 jeb ceturtā augšējā krūšu skriemeļa apakšējo malu ar manubrium sterni apakšējo malu. Pēdējais ir palielināts, četrstūra formas augšējā krūšu kaula kauls. Ar to ir savienoti pirmie divi ribu kauli.
Šī plakne glīti sagriež sirds augšējo malu. Tāpēc viena no svarīgākajām struktūrām augšējā videnes daļā ir aorta, masīvs asinsvads, kas izliekas virs sirds un lejup uz visu ķermeni. Tas pārvadā ar skābekli bagātinātas asinis. Citas tikpat svarīgas cauruļveida struktūras ir traheja jeb elpas caurule un barības vads pārtikai.
Lielākā daļa nervu, kas savieno galvu un ķermeni, ir saistīti ar muguras smadzenēm mugurkaulā. Tomēr smadzenēm ir nepieciešams tiešāks savienojums dažiem kritiskiem orgāniem vai ķermeņa funkcijām. Daži no šiem nerviem, tostarp sirds nervs, kas kontrolē sirdi, iet caur augšējo videnes daļu. Freniskais nervs savienojas ar diafragmas muskuļiem, kas kontrolē elpošanu. Vagusa nervs savāc visus jušanas nervus, kas nāk no lielākās daļas citu ķermeņa iekšējo orgānu, lai informētu smadzenes par to funkcionēšanas stāvokli.
Krūškurvja kanāls, kas iet cauri visam videnes dobumam, ir lielākais cilvēka limfātiskās sistēmas trauks. Tās atzarojošais, visu ķermeni aptverošais asinsvadu tīkls, kurā ir dzidrs šķidrums, ko sauc par limfu, neatšķiras no cilvēka asinsrites sistēmas. Darbojoties saskaņoti ar asinīm savā tīklā, abas sistēmas veido ķermeņa imūnsistēmu, lai filtrētu un apkarotu invazīvus, potenciāli kaitīgus aģentus, piemēram, vīrusus. Viens no nedaudzajiem pilnībā autonomajiem orgāniem augšējā videnes daļā ir aizkrūts dziedzeris. Savienots ar limfātisko sistēmu, tā vienīgā zināmā funkcija ir ražot tā sauktās T-šūnas, kas ir spēcīgākie imūnsistēmas cīnītāji.