Viena no bīstamākajām situācijām, ar ko var saskarties ugunsdzēsēji, ir reta, bet spēcīga ietekme, ko sauc par aizmuguri. Lai gan pretplūsmas definīcijas nedaudz atšķiras, kopumā tā ir pēkšņa karstu gāzu eksplozija, svaigam skābeklim nonākot gruzdošā hermētiskā telpā. Profesionālie ugunsdzēsēji ir apmācīti atpazīt iespējamās aizplūdes pazīmes, taču pat vispieredzējušāko ugunsdzēsēju var pieķert pārsteigums.
Ugunsgrēkam ir nepieciešama gan degviela, gan skābeklis, lai turpinātu degšanu, tāpēc, ja ugunsgrēks izceļas slēgtā vietā, tas var iztērēt visu skābekļa krājumu, pirms degošie priekšmeti izsīkst kā degviela. Telpā joprojām būtu ārkārtīgi karsts, bet būtu ļoti maz redzamu liesmu. Tā vietā telpu piepildītu biezs dūmu mākonis, bieži dzeltenā vai brūnā krāsā. Dzeltenu vai brūnu dūmu klātbūtni ugunsdzēsēji atzīst par nepilnīgas degšanas pazīmi. Šī ir klasiska brīdinājuma zīme par iespējamu aizmuguri.
Tā kā uguns deg skābekļa badā, lai turpinātu degt, gaisa spiediens telpā var ievērojami atšķirties no gaisa spiediena ārpus telpas. Uguns vēlas iesūkt vairāk skābekļa caur jebkuru pieejamo atveri, kā rezultātā bieži vien ap durvju vai logu rāmjiem pēkšņi parādās un pazūd dūmu pūsmas. Gaisa spiediena atšķirības var izraisīt arī logu grabēšanu vai vibrāciju ārpus telpas. Šīs ir citas pazīmes, kas liecina, ka ugunsdzēsēji ir apmācīti novērot.
Ja pēkšņi tiek atvērtas durvis uz degošu hermētisku telpu, svaiga skābekļa padeve tiek piegādāta tieši uz gruzdošu uguni. Telpas siltums uzsilda arī gaistošas gāzes, kā rezultātā bieži notiek spēcīgs sprādziens un tūlītējas liesmas. Šī ir briesmīgā atpakaļgaita, un tā var savainot vai nogalināt ikvienu, kas ienāk telpā. Par laimi, atpakaļgaitas ir reti gadījumi, taču ir nepieciešams tikai viens, lai atsāktu ugunsgrēku vai radītu lielākus strukturālus bojājumus.
Ja ir aizdomas par iespējamu atpakaļgaitu, ugunsdzēsēji var izmantot instrumentus, lai ventilētu telpu no iespējami augstākā punkta, piemēram, durvju augšdaļas. Tas ļauj sakarsētajām gāzēm izplūst, nepiesūcot pietiekami daudz svaiga skābekļa, lai radītu degšanu. Kad karstās gāzes ir izvēdinātas, ievērojami samazinās iespējamība, ka veidosies pretvēža. Uguns joprojām var uzliesmot ar papildu skābekli, taču katastrofālas gāzu eksplozijas iespējamība ir daudz mazāka.