Bakteriālais celulīts ir ādas infekcija, ko parasti izraisa noteikta veida Streptococcus baktērijas. Staphylococcus baktērijas, iespējams, ir visizplatītākais bakteriālā celulīta cēlonis. Metodes, ar kurām cilvēks var inficēties, ir ļoti dažādas. Daži cilvēki var inficēties no atklātas brūces, piemēram, dzīvnieka koduma, savukārt citiem var būt celulīts pietūkušajā ādas vietā, kas nav salauzta.
Bakteriālais celulīts parasti attīstās uz cilvēka kāju ādas, īpaši ikru vai potītes zonā. Tas var attīstīties arī citās cilvēka ķermeņa daļās, piemēram, uz sejas, kakla un rokām. Dažiem cilvēkiem ar aptaukošanos var rasties arī bakteriāls celulīts uz vēdera ādas.
Infekcija parasti parādās kā sarkani izsitumi skartajā zonā. Izsitumi parasti ir sāpīgi un jūtami maigi pieskaroties. Infekcijai turpinoties, āda kļūst silta pieskaroties un uzbriest. Skartajā zonā var veidoties dažāda lieluma pūslīši, un cilvēkam var rasties arī drudzis.
Bakteriālais celulīts mēdz inficēt dziļākos ādas audus, piemēram, dermu un zemādas audus. Ja to neārstē pietiekami ātri, infekcija var izplatīties uz cilvēka limfmezgliem, izraisot to pietūkumu un sāpīgumu, kā arī asinsritē. Nokļūstot asinsritē, infekcija var izplatīties visā ķermenī, kas var būt īpaši riskanti.
Cilvēkiem, kuriem ir traucēta imūnsistēma, piemēram, tiem, kuriem ir HIV/AIDS vai kuriem tiek veikta ķīmijterapija, ir lielāks infekcijas risks. Personas, kurām ir nosliece uz ādas problēmām, piemēram, ekzēmu, ir arī vairāk pakļautas bakteriālajam celulītam, tāpat kā cilvēkiem, kuri lieto intravenozas zāles vai kuri cieš no hroniskas tūskas vai pietūkuma. Par laimi, bakteriālais celulīts nav lipīgs, jo tas ir ādas apakšējos slāņos.
Infekciju parasti var ārstēt un novērst ar antibiotiku kursu. Ideālā gadījumā antibiotikas tiks lietotas iekšķīgi apmēram divas nedēļas. Tiem jābūt veidotiem tā, lai tie cīnītos gan pret streptokoku, gan stafilokoku baktērijām. Penicilīns ir izplatīta antibiotika, taču dažos gadījumos to nedrīkst lietot, piemēram, ja pacientam ir alerģija. Parasti pacientam pēc zāļu lietošanas dažas dienas jāreģistrējas pie ārsta, lai pārliecinātos, ka tās darbojas. Ja celulīts ir smags un izplatās, personai var būt nepieciešams saņemt antibiotikas intravenozi, nevis iekšķīgi.