Barjeras kabeļi tiek izmantoti, lai radītu šķēršļus, kas var ierobežot gan transportlīdzekļus, gan gājējus. Barjeras kabelis visbiežāk tiek izmantots autostāvvietās, lai gan dažas transporta iestādes to izmanto arī ceļu vidusdaļu un aizsargmargu izbūvei. Barjerkabeļu sistēmas sastāv no stipriem metāla kabeļiem, kas ir savērti starp betona vai metāla stabiem. Barjeras troses piedāvātā stiepes izturība bieži vien ir pietiekama, lai apturētu braucošu transportlīdzekli, un šķēršļa klātbūtne var arī atturēt gājējus no pārkrišanas pār konstrukcijas malu. Kabeļi, ko izmanto šāda veida barjerām, var būt cinkoti vai pārklāti ar epoksīdu vai plastmasu, lai novērstu nodilumu.
Barjerkabeļos izmantotie metāla pavedieni ir līdzīgi tiem, ko izmanto pēcspriegotā betonā. Tipisks barjeras kabelis sastāv no septiņiem vadiem, kuru diametrs ir aptuveni puscollas (1.2 centimetri). Vadi ir savīti kopā, lai izveidotu elastīgu kabeli ar izcilu stiepes izturību. Šie kabeļi pēc tam tiek savērti starp metāla vai betona stabiem, bieži vien vairākās paralēlās rindās. Vairāk barjeru trošu rindu var nodrošināt papildu bremzēšanas spēku, un šādā veidā konstruētas barjeras bieži vien spēj apturēt kravas automašīnas un citus ļoti lielus transportlīdzekļus.
Šajās sistēmās izmantoto kabeļu aizsardzībai tiek izmantotas dažādas metodes. Lielākajā daļā barjerkabeļu tiek izmantots cinka cinkošanas process, lai aizsargātu tos no korozijas. Tiek izmantoti arī epoksīda un plastmasas pārklājumi, lai gan tie parasti ir dārgāki. Īpašu estētiku bieži var panākt, izmantojot epoksīda pārklājumus, savukārt barjeras kabeļi ar plastmasas pārklājumu ir gandrīz identiski tiem, kas tiek izmantoti lielākajā daļā pēcspriegotu betona konstrukciju.
Viens no barjeru kabeļu sistēmu priekšrocībām ir labāka redzamība salīdzinājumā ar cietiem šķēršļiem. Stingru barjeru radītais redzamības zudums bieži vien rada bažas autostāvvietās, kur transportlīdzekļi var ietriekties viens pret otru, pagriežoties šauros līkumos. Barjeras kabeļus var izmantot, lai izveidotu šķēršļus, kurus var viegli redzēt, ļaujot transportlīdzekļiem uzturēt vizuālo kontaktu un izvairīties no negadījumiem. Jumta stāvvietu konstrukcijas var arī gūt labumu no šīs papildu redzamības, jo jebkuru skatu, kas ir pieejams no ēkas augšpuses, pilnībā neaizsegs barjeras troses.
Redzamība var būt arī problēma, veidojot ceļa vidusdaļas un aizsargmargas, īpaši krustojumos un stūros. Lielas betona vidusdaļas var traucēt autovadītājiem pagrieziena laikā saskatīt pretimbraucošo satiksmi, tāpēc sistēma, kas izmanto barjeras kabeļus, var uzlabot ceļu satiksmes drošību. Pētījumi liecina, ka barjeras troses vidusdaļas var apturēt 95% transportlīdzekļu no šķērsošanas pretimbraucošajā satiksmē. Tas var būt arī viens no izmaksu ziņā efektīvākajiem risinājumiem, salīdzinot ar betona un citām cietām barjerām.