TJG Online
Dzīvnieki un vide

Kas ir bioloģiski vērtīgie zālāji un kā tos kopt?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Bioloģiski vērtīgs zālājs ir dabiska pļava vai ganība, kas nav uzarta un pārsēta un kurā saglabājusies daudzveidīga augu un kukaiņu sabiedrība. Latvijā šādu platību ir maz, tās ir apzinātas un kartētas, un par to pareizu apsaimniekošanu lauksaimnieks var saņemt atbalsta maksājumu.

Atšķirība starp parastu zālāju un bioloģiski vērtīgu zālāju nav vizuāla pēc pirmā skata. Sētā pļava ir dažu sugu stādījums, kas ražo daudz lopbarības un ātri noveco. Dabiskais zālājs ir gadsimtiem ilgas pļaušanas un ganīšanas rezultāts, kurā vienā kvadrātmetrā var augt desmitiem sugu, tostarp orhidejas, un kurš uztur tauriņus, kameņu un putnu sabiedrības. Tieši šī daudzveidība ir vērtība, nevis ražība.

Latvijā šādi zālāji ir strauji sarukuši divu pretēju iemeslu dēļ. Daļa uzarta, nosusināta vai pārsēta intensīvai lauksaimniecībai, bet daļa vienkārši pamesta, un pamesta pļava dažos gadu desmitos aizaug ar krūmiem un mežu. Dabiskais zālājs bez cilvēka darba nepastāv: to uztur regulāra pļaušana vai ganīšana pareizā laikā, tāpēc apsaimniekošanas pārtraukšana ir tikpat liels drauds kā uzaršana.

Lai noskaidrotu, vai konkrēta platība ir atzīta par bioloģiski vērtīgu zālāju, jāskatās oficiālajos datos, nevis jāvērtē pēc acs. Zālāju biotopu apzināšana visā valstī veikta dabas skaitīšanas darbos, un rezultāti ir Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu sistēmā. Lauksaimniekam attiecīgais slānis redzams arī lauku bloku kartē, ar kuru strādā, gatavojot platību maksājumu pieteikumu Lauku atbalsta dienestā.

Ja platība datos nav iekļauta, bet īpašnieks uzskata, ka tā ir dabiska pļava, novērtējumu var veikt sugu un biotopu aizsardzības jomas sertificēts eksperts. Eksperta atzinums ir maksas pakalpojums, un tas ir tas gadījums, kad speciālistam samaksāt ir vērts: no atzinuma atkarīgs gan atbalsta maksājums, gan tas, kādi darbi platībā būs atļauti. Sertificēto ekspertu sarakstu uztur Dabas aizsardzības pārvalde.

Zālāju vērtība nav tikai skaistums. Dabiskā pļavā sakņu sistēma ir dziļa un daudzslāņaina, tā notur augsni, uzkrāj oglekli un palēnina ūdens noteci, un tieši šādās platībās mīt lielākā daļa savvaļas apputeksnētāju, no kuriem atkarīgas arī augļu dārzu ražas. Tāpēc zālāju uzturēšana ir gan dabas aizsardzības, gan lauksaimniecības jautājums, un atbalsta maksājumi par to ir domāti kā samaksa par sabiedrībai sniegtu pakalpojumu, nevis kā pabalsts.

Apsaimniekošanas noteikumi atšķiras pēc zālāja veida un aizsardzības statusa, taču loģika visur ir vienāda: nopļaut vai noganīt, siena masu no platības aizvest, neartu, nepārsēt, mēslojumu lietot ierobežoti vai nemaz. Pļaušanas agrākais termiņš ir noteikts normatīvajos aktos, lai putnu ligzdas un ziedu sēklas paspētu nobriest, un konkrētais datums katrai atbalsta shēmai jāskatās attiecīgā gada noteikumos, ko izsludina Lauku atbalsta dienests.

Kādā secībā rīkoties, ja mantojāt pļavu

Vispirms noskaidrojiet zemes lietošanas veidu un aizsardzības statusu: vai platība ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, vai tā atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā, un vai tā ir iezīmēta kā bioloģiski vērtīgs zālājs. To var izdarīt, salīdzinot zemesgrāmatas un kadastra datus ar dabas datu sistēmas karti.

Pēc tam izlemiet, vai gribat platību apsaimniekot pats, iznomāt kaimiņam lauksaimniekam vai meklēt ganāmpulka īpašnieku, kas to izmantos ganībām. Atbalsta maksājumam nepieciešama reģistrēta saimniecība un platību pieteikums noteiktā termiņā, kuru katru gadu izsludina Lauku atbalsta dienests. Tikai pēc tam ir vērts domāt par tehniku, jo dabiskā pļavā bieži der arī vienkārši risinājumi.

Biežākās kļūdas

Pirmā kļūda ir uzskatīt, ka pamesta platība „atjaunosies pati“. Praksē tā aizaug ar krūmiem, un pēc dažiem gadiem atjaunošana prasa daudz dārgāku darbu nekā ikgadēja pļaušana. Otrā kļūda ir nopļauto masu atstāt uz vietas: sadaloties tā bagātina augsni ar barības vielām, un dažas agresīvas sugas nomāc visas pārējās.

Trešā kļūda ir uzart vai pārsēt platību, nepārbaudot statusu. Ja platība ir iezīmēta kā aizsargājams biotops vai iekļauta atbalsta saistībās, tas var nozīmēt gan atbalsta zaudēšanu, gan atbildību par biotopa iznīcināšanu. Ceturtā kļūda ir pieņemt, ka noteikumi nemainās: pļaušanas termiņi un maksājumu nosacījumi tiek pārskatīti, tāpēc katru pavasari tie jāpārbauda no jauna.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Dzīvnieki un vide Sadaļas jautājumi ar burtu B Ziņot par neprecizitāti