Bronhodilatatora inhalators jeb mērītās devas inhalators (MDI) ir ierīce, ko izmanto cilvēki ar obstruktīvām vai konstriktīvām elpceļu slimībām, piemēram, hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS) vai, biežāk, astmu. Šie inhalatori satur medikamentus, kas pazīstami kā bronhodilatatori, jo tie atslābina vai paplašina plaušu un bronhu cauruļu gludo muskuļu oderi. Plaušu iekšējo oderi veido mazas gaisa kabatas jeb alveolas, kas pēc formas atgādina ziedkāpostu ziedus. Šajās mazajās struktūrās skābeklis tiek pārnests uz asinsriti, lai apgādātu ķermeņa audus, un oglekļa dioksīds tiek apmainīts pret izelpu. Bronhodilatatora zāļu devas ievadīšana samazina piepūli, kas nepieciešama ieelpošanai, palielina katras alveolas virsmas laukumu un palielina skābekļa piegādi, atslābinot gludos muskuļus, kas pārklāj elpceļus.
Gan plastmasas turētājs, gan neliela zāļu baloniņa veido bronhodilatatora inhalatoru. Daži turētāji ir paredzēti lietošanai kopā ar vairākām zāļu tvertnēm, savukārt citi ir piestiprināti pie zāļu turētāja, un abi priekšmeti tiek izmesti, kad zāles ir iztērētas. Viens “L formas” inhalatora gals ir veidots tā, lai tas ietilptu starp pacienta lūpām, bet otrā roka tur zāļu kannu. Dotā vai “izmērītā” bronhodilatatora deva tiek izvadīta, kad tvertne ir saspiesta, un tā ir jāieelpo perorāli plaušās. Atkarībā no medikamentiem, pēc inhalatora sakratīšanas, lai sajauktu zāļu šķīdumu, pēc receptes var būt nepieciešama viena vai divas “uzpūtītes”.
Bronhodilatatora inhalatorā var būt īslaicīgas darbības bronhodilatējošas zāles vai ilgstošas darbības bronhodilatējošas zāles. Daudzi pacienti ar astmu izmanto abus veidus, lai kontrolētu bronhu spazmas. Īsas darbības bronhodilatatora inhalatoru bieži lieto “pēc vajadzības” vai ārkārtas gadījumos, un pacientam tas vienmēr ir jānēsā sasniedzamā vietā. Un otrādi, ilgstošas darbības bronhodilatatora inhalators parasti tiek nozīmēts regulārai lietošanai, piemēram, vienu vai divas reizes dienā. Lai gan ilgstošas darbības zāles kontrolē lielāko daļu elpošanas traucējumu simptomu, īslaicīgas darbības zāles var izmantot, lai ārstētu saasinājumus, ko izraisa piepūle vai alergēnu iedarbība.
Bronhodilatatora inhalatora blakusparādības ir atkarīgas no medikamentiem, kas atrodas inhalatora tvertnē. Tomēr ir zināms, ka lielākā daļa šo zāļu ir nepatīkamas, un pacientiem bieži tiek ieteikts pēc lietošanas rūpīgi izskalot muti. Sulfīti ir arī izplatīta zāļu sastāvdaļa, un ir zināms, ka šie savienojumi dažiem pacientiem izraisa alerģiskas reakcijas. Bronhodilatatora inhalatora lietošanas vispārējās blakusparādības ir reibonis, ātra sirdsdarbība vai paaugstināts asinsspiediens.