Ceļa šķidrums ir termins, kas parasti attiecas uz pārmērīgu šķidruma uzkrāšanos ceļa locītavā, kas rodas traumas vai slimības rezultātā. Ķermeņa locītavas satur nelielu daudzumu biezas, želejveida vielas, kas pazīstama kā sinoviālais šķidrums, kas palīdz ieeļļot un aizsargāt locītavu audus. Normālos daudzumos sinoviālais šķidrums samazina berzi starp kauliem un palīdz novērst locītavu skrimšļa eroziju. Kad tiek ievainota locītava, piemēram, ceļgals, ķermenim ir tendence ražot pārmērīgu sinoviālo šķidrumu, cenšoties to aizsargāt. Tomēr tas bieži rada papildu problēmas, piemēram, pietūkumu un mobilitātes zudumu.
Ceļa šķidruma uzkrāšanos bieži sauc par ūdeni uz ceļa, un to var izraisīt tiešs ievainojums, infekcija vai pamatslimība. Kritiena vai sporta traumas izraisītas traumas bieži izraisa intensīvas sāpes, pietūkumu, iekaisumu un stīvumu. Dažos gadījumos pietūkums un jutīgums var būt tik stiprs, ka nav iespējams staigāt vai pat saliekt ceļu. Apstākļi, kas nav saistīti ar traumām, piemēram, osteoartrīts, podagra un audzēji, parasti rada ļoti līdzīgus simptomus. Bakteriāla vai vīrusu infekcija var izraisīt arī iekaisumu ceļa locītavā un mudināt organismu ražot lieko ceļa šķidrumu.
Cilvēkam ir svarīgi meklēt medicīnisko palīdzību, kad viņam rodas ūdens uz ceļa. Bez ārstēšanas ievainots ceļgalis var izraisīt neatgriezenisku mobilitātes zudumu, kā arī hroniskas, pasliktinās sāpes. Ārsts parasti veic fizisku pārbaudi, pasūta asins analīzes un veic rentgena starus, lai palīdzētu noteikt precīzus liekā ceļa šķidruma cēloņus. Ja traumas dēļ ir bojātas cīpslas, muskuļi vai skrimšļi, ārsts var ieteikt operāciju vai vienkārši ieteikt atpūtu un locītavu apledošanu. Ja ārstam ir aizdomas par infekciju, artrītu vai podagru, pacientam parasti tiek nozīmētas specializētas perorālas zāles, kas palīdz mazināt sāpes un citus simptomus.
Atkārtotu un ilgstošu ceļa šķidruma uzkrāšanos parasti var novērst, rūpīgi ievērojot ārsta norādījumus. Cilvēkam ar lieko svaru var ieteikt sākt ievērot diētu un vingrot, lai mazinātu spriedzi. Sportistiem un citiem aktīviem cilvēkiem var būt nepieciešams rūpīgi izstaipīties pirms pasākumiem un valkāt ceļgalu lencēm, lai nodrošinātu papildu atbalstu un amortizāciju. Personām, kuras ir uzņēmīgas pret artrītu un podagru, īpaši gados vecākiem cilvēkiem, var būt nepieciešams lietot uztura bagātinātājus, regulāri vingrot un ieplānot periodiskas pārbaudes ar ārstu, lai pārliecinātos, ka locītavu problēmas laika gaitā nepasliktinās.