Politiskais centrisms ir viedoklis, kas tiecas izvairīties no galējībām gan politiskā spektra kreisajā, gan labajā pusē. Centristus var apzīmēt arī kā “politiskos mērenos” gan konservatīvo, gan liberālo uzskatu kombinācijas, kā arī izteiktas ideoloģiskās orientācijas trūkuma dēļ. Politiskais centrisms parasti ir vienprātīgs un pragmatisks.
Termins “centrisms” attiecas uz viedokļa izvietojumu politiskajā spektrā, kas identificē piecus politisko attieksmju veidus. Politiskie radikāļi un liberāļi atrodas spektra kreisajā galā, bet konservatīvie un reakcionāri atrodas labajā pusē. Lai gan radikāļiem un reakcionāriem ir atšķirīgi politiskie uzskati, tie mēdz atbalstīt ārkārtējas pārmaiņas. Centristi šajā spektrā ietilpst mērenajā kategorijā un bieži vien stingri neidentificē sevi kā konservatīvus vai liberāļus. Centrisms atspoguļo līdzsvaru starp politisko kreiso un labējo.
Centristi var identificēties kā “politiskie mēreni” vai “neatkarīgie”, kas nozīmē, ka viņi pilnībā nepiekrīt noteiktām politiskām ideoloģijām, piemēram, marksismam vai neokonservatīvismam. Politisko centrismu ir grūti definēt ar centristu pozīcijām tādās tēmās kā cilvēktiesības, demokrātija un ekonomika, jo centristiem ir dažādi viedokļi. Viņi parasti izmanto konservatīvu un liberālu ideālu kombināciju, kas vērsta uz kopīgu mērķi, neatkarīgi no tā, vai tā ir indivīda brīvība, vienlīdzība vai cilvēku labklājība.
Politiskais centrisms mēdz būt atturības skatījums. Centristi parasti pieņem status quo, jo viņi parasti neatbalsta radikālas izmaiņas valdības struktūrā, likumos vai vispārējos pārvaldības principos. Lai gan centrisms var atzīt politiskās sistēmas kļūdas, centristi parasti atbalsta pakāpeniskas izmaiņas, kas vērstas uz konkrētu mērķi.
Centristi parasti tic atrast vidusceļu starp nācijas labējām un kreisajām partijām politisko, sociālo un ekonomisko problēmu risināšanā. Mērenie politiķi var būt abpusēji un veidot politiskās koalīcijas par konkrētiem jautājumiem. Centrisma kritiķi apgalvo, ka centristi ir stagnāti un apmierināti ar status quo, paliekot ideoloģiskajā “vidū”, lai atturētos no ekstrēmisma. Centristi gan apgalvo, ka viņu viedokļi ir pragmatiski un ka viņi neapmierina īpašas intereses vai nemēģina iekļauties konkrētai ideoloģijai.
Lai gan daži centristi var uzskatīt, ka identificēšanās kā politiskās partijas biedrs ir pretrunā centrismam, vairākas centriskas politiskās partijas pastāv visā pasaulē, īpaši Eiropā. Lai gan Amerikas Savienotajās Valstīs nav oficiālas centristu klātbūtnes, tādas grupas kā Centriskā partija un Amerikas Centriskā partija atbalsta kandidātus, kas ir veltīti sabiedrībai, nevis īpašas interešu grupas vai noteiktas politisko partiju platformas. Eiropā ir vairākas centriskas politiskās partijas, piemēram, Somijas Centra partija. Citas politiskās partijas var nebūt identificētas kā “centristiskas”, taču to platformas var ietvert gan liberālos, gan konservatīvos ideālus. Daudzas sociāldemokrātiskās partijas Eiropā tiek apzīmētas kā “centriski labējās” vai “centriski kreisās partijas”.