Civilprocesa jurists ir tiesas advokāts, kurš izskata civillietas, nevis krimināllietas. Šāda veida advokāts savu juridisko praksi koncentrējas uz klientu pārstāvību tiesā. Civilprocesa jurists var vai nu uzsākt tiesvedību, iesniedzot prasību, vai aizstāvēt klientu, atbildot uz prasību un izvirzot pretprasības. Civilprocesa juristam ir jābūt vairākām prasmēm, lai efektīvi pārstāvētu savus klientus.
Civiltiesību juristi, visticamāk, savu juridisko praksi koncentrēs uz konkrētām civiltiesību jomām. Piemēram, viņi var izskatīt tikai medicīniskas nepareizas darbības, prasības pret valsts aģentūrām vai apdrošināšanas aizsardzību. Advokāti ierobežo savu juridisko praksi noteiktās jomās, jo tiesību aktu kopums, kas attiecas uz noteiktu jomu, var būt plašs un sarežģīts.
Papildus materiālo tiesību izpratnei izvēlētajā prakses jomā civiltiesību juristiem arī pastāvīgi jāpilnveido savas zināšanas par civilprocesa noteikumiem, pierādīšanas noteikumiem un vietējiem tiesas noteikumiem. Civilprocesa juristam ir jāzina šie noteikumi un jāsaprot, kā tiesas piemēro šos noteikumus, lai viņi varētu tos izmantot sava klienta labā. Advokāts, kurš pārzina darba tiesības, bet nepārzina procedūras noteikumus un pierādīšanas noteikumus, viņa vai viņas prasība var tikt noraidīta, jo cits advokāts izmantoja noteikumus, lai nepieļautu noteiktus pierādījumus.
Civilprocesa juristam ar tiesību zināšanām nepietiek. Viņam vai viņai ir arī jāapgūst pārliecināšanas māksla, jo kā tiesas advokātam viņam vai viņai pastāvīgi jāstrādā, lai pārliecinātu tiesnesi vai žūriju pieņemt lēmumus, kas būs labvēlīgi viņu klientam. Tas nav viegls uzdevums, ja, piemēram, klients ir uzņēmums, kas ir atbildīgs par tāda produkta ražošanu, kas varētu būt ievainojis vai nogalinājis kādu.
Civilprocesa juristam ir jāsaprot, kā vadīt katru tiesvedības procesa posmu. Pirmstiesas posmā viņam vai viņai jāzina, kā veikt klienta interviju, lai noteiktu, vai klientam ir pamatota prasība. Advokātam ir jābūt pārliecinošām juridiskās rakstīšanas prasmēm, lai viņš vai viņa varētu sagatavot sūdzību, kas labvēlīgi noformēs klienta lietu un izturēs pretējās puses ierosinājumus. Pēc tam, kad civilprocesa jurists ir iesniedzis prasību, viņa vai viņas pratināšanas prasmes un zināšanas par tiesību aktiem atklāšanas posmā iegūs galveno informāciju no pretējās puses.
Tiesas fāzē civilprasības advokātam jāzina, kā uzrādīt savus lieciniekus un nopratināt pretējos lieciniekus. Viņam vai viņai jāzina, kad iebilst, un jāsniedz pārliecinoši argumenti tiesnesim, lai izvairītos no kaitīgiem pierādījumiem vai iegūtu kritiskus pierādījumus. Advokātam ir jāzina, kad būt agresīvam pret liecinieku, nesadusmojot zvērināto, un jāsaprot, ka viņam vai viņai ir jābūt simpātiskam žūrijai pat tad, ja klients tā nav. Civilprocesa juristam arī jāzina, kā pastāstīt pārliecinošu stāstu, kas liks tiesnesim vai žūrijai pieņemt spriedumu par labu viņa klientam.