Cukurpriede ir pinaceae koku dzimtas loceklis, kas sastopams Meksikas ziemeļrietumu daļā, kā arī Kalifornijas un Oregonas daļā Amerikas Savienotajās Valstīs. Cukurpriede tiek uzskatīta par lielāko no visām priežu sugām, un tā izceļas ar priežu čiekuriem, kas ir ievērojami garāki nekā citu veidu priežu radītie čiekuri. Cukurpriedes tiek uzskatītas par balto priežu šķiras sastāvdaļu.
Līdzās cukurpriežu čiekuriem šī veida priedes ir pazīstamas ar neparasti saldajiem sveķiem vai sulām, kas tiek ražotas. Dažos gadījumos sulas vai sveķu garša ir salīdzināta ar kļavu koku sulu, ko izmanto kļavu cukura ražošanai. Tomēr nekad nav bijis masveidā ražots sīrups vai cukurs, kas ražots no cukurpriedēm.
Cukurpriedes izmēri ir tikpat iespaidīgi kā koku radīto priežu čiekuri izmēri. Viens koks var sasniegt augstumu no 130 līdz 200 pēdām (40-60 metriem). Arī koka stumbrs var būt iespaidīgs, vairumā gadījumu sasniedzot 5 līdz 8 pēdas (1.5–2.5 metrus) diametru. Ir ieraksti, kas liecina, ka cukurpriedes ir sasniegušas pat 11 pēdas (3.5 metrus) diametru.
Lai gan cukurpriede tika uzskatīta par vienu no iespaidīgākajām priedēm, tai kādreiz draudēja izmiršana. Sēne, kas pazīstama kā White Pine Blister Rust, 20. gadsimta pirmajos gados nejauši tika pārstādīta Ziemeļamerikas Klusā okeāna piekrastē. Sēnei ir postoša ietekme uz cukurpriedēm, nogalinot veselas meža daļas.
Laika gaitā centieni izveidot pret sēnīti izturīgu cukurpriedi ir guvuši zināmus panākumus. Gan privāti finansēti, gan Amerikas Savienoto Valstu Meža dienesta centieni ir mēģinājuši atjaunot cukurpriedi apgabalos, kur koks iepriekš ziedēja. Šāda veida projekti tiek īstenoti, bet liecina, ka nākamajās desmitgadēs tie būs veiksmīgi.
Pirms rūsas sēnītes ieviešanas cukurpriede tika uzskatīta par stipru koku, ko varēja izmantot gan celtniecībā, gan mājsaimniecības aprīkojuma veidošanā. Cukurpriedes koksni var novākt un sadalīt, lai izmantotu krēslu un dīvānu karkasu, pusdienu galdu un pat verandas šūpoles izgatavošanai. Arī stumbri tika novākti un frēzēti priedes cukura zāģmateriālos, kas bija piemēroti izmantošanai kā grīdas segums, kā arī āra apšuvums vairākām 19. gadsimta un 20. gadsimta mājām. Tā kā mūsdienās koks ir apdraudēts, cukurpriedes kokapstrādē vai celtniecībā tiek novāktas maz vai vispār.