Dantiens ir jēdziens, kas bieži rodas Āzijas filozofijā, medicīnā un cīņas mākslā. Dantien ir ķermeņa smaguma centrs un teorētiski qi jeb dzīvības spēka uzglabāšanas centrs. Tas atrodas tieši zem un aiz nabas, lai gan dažas tradīcijas liecina, ka ķermenim patiesībā ir trīs dantiena punkti pie nabas, sirds un pieres. Studenti kursos, kas nodarbojas ar tradicionālo ķīniešu filozofiju, piemēram, cigun nodarbībās, bieži tiek iepazīstināti ar dantien jēdzienu agrīnā stadijā.
Varat arī redzēt, ka dantien ir uzrakstīts kā dan tien, dantian, tan t’ien vai tā tālāk, jo ķīniešu rakstzīmju latīņu valoda bieži ir ļoti nepilnīga. Šis termins tiek tulkots kā “sarkans lauks”, un daudzi cilvēki dantienu vizualizē kā fizisku enerģijas lauku papildus plankumam uz ķermeņa. Dantienu dažreiz uzskata par enerģijas bumbu ķermenī, ar kuru var manipulēt vai pielāgot.
Atkāpjoties no filozofijas, kuņģis atrodas ļoti tuvu cilvēka ķermeņa smaguma centram, un, kā sportisti zina, mācīšanās izmantot smaguma centru var palīdzēt radīt vairāk enerģijas. Smaguma centra apzināšanās un tā pazemināšana vēderā var arī uzlabot līdzsvaru, kas ir noderīgi sportistiem, piemēram, bokseriem un paukotājiem, jo tas var novērst kritienu, kad uzbrukuma laikā ķermenis ir izstiepts. Tāpēc dantiena jēdziens ir ļoti svarīgs cīņas mākslā, un instruktori mudina studentus koncentrēt savu enerģiju dantienā, lai iegūtu spēcīgākus sitienus un lielāku līdzsvaru.
Ir dažādi konteksti, kuros dantien var rasties. Meditācijā cilvēki var tikt mudināti dziļi elpot savā dantienā un koncentrēt savu prātu uz tajā esošo enerģiju. Dantien tiek izmantots arī tradicionālajā ķīniešu medicīnā, praktizējošiem ārstiem pētot ķermeņa enerģijas plūsmu un enerģijas daudzumu, kas uzkrāts šajā galvenajā ķermeņa punktā. Dažām praksēm, piemēram, cjigun, ir paredzēts uzlabot enerģijas plūsmu un stiprināt dantien, kambaros enerģiju vēlākai lietošanai.
Ideja par vēdera lejasdaļu kā dzīvības spēka un enerģijas mītni nav raksturīga tikai Āzijai. Šai ķermeņa daļai ir spēcīga simbolika daudzās kultūrās, un tā parādās dažādās tradicionālās medicīnas praksēs un sporta veidos, lai gan Rietumu vieglatlētikā to ne vienmēr var skaidri definēt kā garīgās enerģijas avotu.