Lielākajā daļā štatu un daudzās valstīs tagad ir īpaši noteikumi par elektronikas priekšmetu iznīcināšanu. Daudzas elektronikas un ierīces satur bīstamus materiālus, no kuriem jāatbrīvojas drošā veidā. Vēl viens iemesls, kāpēc iznīcināšanas programmas var norādīt noteiktas procedūras, lai atbrīvotos no jebko, sākot no televizoriem līdz mobilajiem tālruņiem vai klēpjdatoriem, ir dot iespēju ražotājiem.
Pat ja dators ir novecojis vai jūsu mobilais tālrunis vairs nedarbojas, tajā var būt daļas, kas joprojām ir vērtīgas. Šīs daļas var izņemt no citām mazāk lietojamām detaļām un pārstrādāt, kas dažos gadījumos rada peļņu, kas pārsniedz preces izmešanas izmaksas. Jūs ievērosiet daudzas sabiedriskās labdarības organizācijas, kas tagad vāc mobilo tālruņu baterijas vai izlietotās tintes kasetnes. Tas ir tāpēc, ka ražotājiem šīm precēm ir vērtība, un dažu to sastāvdaļu pārstrāde var gūt peļņu.
Ražotāji var specializēties noteiktas elektronikas pārstrādājamo daļu noņemšanā vai strādāt ar plašu elektronisko ierīču klāstu, izjaucot tās un noņemot “labās lietas”, kas var palīdzēt veidot ienesīgu biznesu. Uzņēmumi var strādāt kā daļa no novada, pilsētas vai valsts apglabāšanas aģentūras, vai arī tiem var būt privāti līgumi ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, lai veiktu šo uzņēmējdarbību. Jūs varat atrast privātos uzņēmumus, kas uzskaitīti sadaļā e-atkritumi tālruņu grāmatās vai tiešsaistē.
Dažas e-atkritumu preces ražotājiem rada lielākas problēmas nekā citas. Piemēram, televizora izjaukšana ir darbietilpīgāka nekā dažu detaļu izņemšana no mobilā tālruņa. Ne visas preces ir tik izdevīgas ražotājiem. Kopumā personālie datori, mājas telefoni un tamlīdzīgi līdzekļi nenesīs lielu peļņu, lai gan daži ir. Tāpēc, ja nogādāsit šo aprīkojumu uz “otrreizējās pārstrādes” centru, varat sagaidīt, ka būs jāmaksā.
No otras puses, uzņēmumi ar lielām lieldatoru datorsistēmām var gūt peļņu, nogādājot ražotājam aprīkojumu ar daudzām vērtīgām detaļām. Lielākā daļa ražotāju maksās, nevis iekasēs maksu no uzņēmumiem, kas pārstrādā lielas sistēmas. Tas dod uzņēmumiem iespēju nedaudz nopelnīt, pārstrādājot un noņemot ražošanu, kā arī nodrošina, ka preces tiek iznīcinātas drošā veidā.
Tā kā pasaule raugās uz “zaļākām” iznīcināšanas metodēm, varētu būt vērts apsvērt, ka lietas, kuras uzskatāt par “bezvērtīgām”, jo tās vairs nedarbojas labi, var nebūt bezvērtīgas. Jebkura daļa, ko var pārstrādāt, samazina kopējo jauno detaļu skaitu, kas jāizgatavo no materiāliem, kurus mēs varētu izmantot mazāk. Uzņēmumi, kas izmanto otrreizēji pārstrādātas detaļas, savukārt var nodot ietaupījumus patērētājiem. Kopumā ražotājiem ir svarīga loma “zaļākas” pasaules veidošanā.