Detonācija ir notikums, kad no ierobežotā objekta vardarbīgi tiek atbrīvots spiediens, izraisot sprādzienu. Šo terminu bieži lieto tēmās, kas saistītas ar bumbām, dzinēja kļūmēm un reaktīvām ķīmiskām vielām. Detonācija ir ļoti līdzīga, ja ne identiska, sprādzienam.
Bieži vien ķīmiska reakcija ir tā, kas izraisa detonāciju. Savukārt ķīmiskās reakcijas notiek, kad kaut kas ķīmisko vielu iedarbina vai izjauc. Viens no izplatītākajiem iemesliem ir trieciens, piemēram, ar sitamajām granātām. Šāda veida sprāgstviela uzspridzina tūlīt pēc tam, kad tā ar spēcīgu spēku ietriecas objektā, izraisot šaušanas tapas caurduršanu detonatoram, kurā ir reaktīvas ķīmiskas vielas.
Dzinējos liels karstums ir izplatīts detonāciju cēlonis. Ja sadegšanas kamerai tiek pakļauts siltums, degviela var automātiski aizdegties un radīt vairākas liesmas. Šīs liesmas atsitas viena pret otru, izraisot detonāciju. Ja ir dzirdama klauvēšana vai “ping” skaņa, tas nozīmē, ka tikko ir noticis detonācijas dzinējs.
Daudzus detonācijas gadījumus pavada dūmu vai šrapneļu uzliesmojumi gaisā; tie pat var izraisīt tuvējo ūdenstilpņu viļņošanos. Šos traucējumus sauc par triecienviļņiem. Enerģija, kas nekavējoties izplūst, nāk mākoņu un ugunsgrēku veidā, kas tiek virzīti uz augšu vai uz sāniem. To var skaidri parādīt lielos kodolsprādzienos, kur dūmu viļņi veido sēnēm līdzīgu formu, jo apakšējā daļa kļūst mazāka, lai virzītu augšējo dūmu daļu uz augšu. Dažkārt detonācija var būt tik spēcīga, ka ap pašu sēņu mākoni veidojas mākoņu riņķis.
Kodoldetonācija, visticamāk, izstaros ievērojamu daudzumu starojuma. Radiācija var sadurties ar maziem objektiem un tos iztvaikot, piemēram, akmeņiem vai augsni. Ar pietiekamu spēku tas var arī sabojāt vai galu galā iznīcināt ēkas.
Papildus ietekmei, kas novērota apkārtnē, detonācijas triecienviļņi var izraisīt arī ar veselību saistītas problēmas. Viens piemērs ir īslaicīgs kurlums. Spēcīgais sprādziens var traumēt bungādiņas, ja cilvēks stāvēja pārāk tuvu sprādzienam un nebija valkājis ausu aizsargus. Īpaši spēcīgi sprādzieni var pat neatgriezeniski sabojāt bungādiņas.
Trieciena viļņi var būt arī pietiekami spēcīgi, lai izplūstu cauri ķermenim un izraisītu muskuļu un kaulu bojājumus. Dūmu ieelpotais gaiss var savainot plaušas, izraisot iekšēju asiņošanu vai plaušu aizsprostojumu. Starojuma radītais siltums var izraisīt arī smagus ādas apdegumus, ja sprādziena tuvumā atrodas cilvēks.