Kas ir diagnostiskā citoloģija?

Cilvēka ķermenis sastāv no daudziem dažādu veidu šūnām, sākot no imūnsistēmas un asins šūnām, kas atrodamas visā organismā, līdz specializētām šūnām, kas atrodamas tikai noteiktos orgānos. Skatoties mikroskopā, visu veidu šūnām ir noteiktas fiziskas īpašības, kas tās atšķir no citiem veidiem. Dažas slimības un infekcijas var ietekmēt šūnu darbību un izskatu vai to atrašanās vietu organismā. Diagnostiskā citoloģija var palīdzēt atklāt šīs izmaiņas un noteikt, kāda slimība tās izraisa.

Ir vairākas dažādas procedūras, ko var izmantot, lai iegūtu šūnu paraugu no ķermeņa diagnostiskās citoloģijas pārbaudei. Metode parasti ir atkarīga no pētāmās jomas. Piemēram, ja veselības aprūpes sniedzējam ir aizdomas par urīnpūšļa vai urīnceļu problēmu, turpmākai pārbaudei var ņemt urīna paraugu. Ja ir aizdomas par problēmu audos, kuriem var piekļūt salīdzinoši viegli, piemēram, mutē vai dzemdes kaklā, var veikt šūnu nokasīšanu tieši no audiem šajā zonā.

Dzemdes kakla šūnas ir viens no izplatītākajiem diagnostikas citoloģijas priekšmetiem. Dzemdes kakla šūnu nokasīšana, ko parasti sauc par papīru, bieži tiek veikta, lai pārbaudītu dzemdes kakla vēzi. Šis pats tests var arī diagnosticēt noteiktas infekcijas, piemēram, cilvēka papilomas vīrusu. Parasti šūnas, kas nokasītas no dzemdes kakla virsmas ar papīru, tiek uzliktas uz priekšmetstikliņa un krāsotas ar īpašu ķīmisku vielu, lai tās varētu viegli redzēt mikroskopā. Diagnostikas citologs parasti novērtē šo sagatavoto paraugu, lai noskaidrotu, vai esošās šūnas ir normālas vai uzrāda izmaiņas, kas varētu liecināt par vēzi vai infekciju.

Izmantojot diagnostisko citoloģiju, var diagnosticēt arī citus vēža veidus un infekcijas. Piemēram, urīnpūšļa un nieru vēzi var diagnosticēt, novērtējot šūnas, kas iegūtas no urīna parauga. Infekciju, kas pazīstama kā bakteriālais meningīts, var konstatēt, citoloģiski novērtējot smadzeņu mugurkaula šķidrumu. Dažos gadījumos diagnostiskā citoloģija var noteikt tikai to, ka kaut kas nav normāli. Lai apstiprinātu faktisko slimību vai infekciju, var būt nepieciešami citi pārbaudes veidi, piemēram, DNS testi vai audu biopsijas.