Gandrīz visi runā un rakstveidā izmanto diskursa marķierus, un tos var atrast visās valodās. Diskursa marķieri (DM) ir vārdi, kas neietekmē teikuma saskaņotību vai gramatiku, piemēram, vārdi “labi” vai “tā” un frāze “jūs zināt” angļu valodā. Tā vietā diskursa marķieri palīdz padarīt diskursa strukturēšanu saskaņotāku un labāku plūsmu. Kādreiz diskursa marķieri tika uzskatīti par vienkāršiem runas pildītājiem, taču tagad diskursa analizatori saprot, ka, lai gan šiem marķieriem diskursā nav reāla mērķa, tie runā paši veic savas funkcijas. Tos galvenokārt izmanto kā pārejas priekšmetā vai domāšanā, domu akcentēšanas metodes un atbildes signālus uz cita runātāja iepriekšējiem izteikumiem.
Diskursa marķieri padara sarunu dzīvāku, personiskāku un iesaistītāku. Bez tiem saruna var būt stagnējoša un neveikla. Cilvēki mēdz ieturēt pauzes dialoga laikā, parasti pēc atteikuma, komplimenta vai pieprasījuma. Ja šī dabiskā runas kavēšanās tiek uztverta ar pilnīgu klusumu, saruna kļūst sociāli neveikla. DM pievienošana nodrošina sarunas plūsmu.
Citas reizes, kad DM parasti notiek, ir pārsteiguma izrādīšana, precizēšana, tēmas maiņa un iepriekšējās tēmas atsākšana. Diskursa marķieri noderīgu padara tas, ka tikai vienā vārdā vai īsā frāzē tas novērš minējumus no iepriekšējā dialoga un pašreizējā un gaidāmā diskursa. Tas var arī norādīt klausītājam vai lasītājam, ko sagaidīt.
Ja tas tiek novietots domas sākumā, diskursa marķieris parasti ir reakcija uz otru runātāju. Piemēram, “labi” var atzīmēt atbildi uz otra runātāja teikto. Ja tas tiek ievietots domas sākumā, tas var arī liecināt par noslēpuma vai paredzēšanas beigām. Vēl viens piemērs tam varētu būt vārda “tā” lietošana ievadā, piemēram, “Tātad, man ir prieks iepazīstināt…”
Daži vārdi un frāzes tiek izmantoti gan kā mērķtiecīgas teikuma daļas, gan kā diskursa marķieri. Piemērs tam ir diskursa marķieris “jūs zināt”. Teikumā “Zini, man negaršo siers” frāze “tu zini” ir diskursa marķieris. Teikumā “Vai jūs zināt, kur atrodas grāmata?” frāze vairs nav DM. Šī savstarpējā aizstājamība var apgrūtināt dažu DM nošķiršanu no faktiskās sarunas.
Lai noteiktu, vai frāze vai vārds ir diskursa marķieris, jāņem vērā dialoga konteksts. Var palīdzēt arī vārda vai frāzes izņemšana no teikuma. Teikumam jābūt patstāvīgam bez diskursa marķiera.