Daži ASV reģioni, piemēram, Jaunanglija un Vidusrietumi, ir bēdīgi slaveni ar bargajām ziemām. Ziemā zeme zem zemes ceļiem un citām takām kļūst cieta, pēc tam pārklāta ar sniega kārtām. Dažkārt ziemas beigās vai agrā pavasarī sniegs un zemes virskārta sāk kust, bet ūdens nevar iekļūt vēl sasalušajā zemzemē. Rezultāts ir ļoti dubļains haoss, kas veido dziļas brauktuves. Šis gada laiks ir pazīstams kā piektā sezona jeb dubļu sezona.
No visiem reģioniem, kas katru gadu cieš no šīs parādības, iespējams, Vērmontas štats ir visvairāk pieņēmis ideju par dubļu sezonu. Vietējie iedzīvotāji populāros ziemas galamērķos, piemēram, slēpošanas kūrortos, zina, ka lielākā daļa tūristu izvairās no šīs teritorijas neoficiālās dubļu sezonas laikā no marta līdz aprīļa beigām. Iedzīvotāji arī zina, ka ar saviem parastajiem transportlīdzekļiem neizdosies izbraukt pa dziļajām dubļainajām sliedēm, tāpēc viņi bieži brauks ar pilnpiedziņas automašīnām vai pārsēsies uz apvidus automašīnām, kas pastiprinātas ar riepu ķēdēm.
Papildu lietus vai novēlota jauna sniega uzkrāšanās tikai palīdzēs pagarināt dubļu sezonu. Kamēr dziļākie zemes slāņi pilnībā neatkusīs, kūstošā sniega notece turpinās sajaukties ar atkusušajiem virsmas netīrumiem. Šie slapjie dubļi ir ļoti mīksti un nepielūdzami, ja tajos sāk grimt automašīnas riepas. Pat pieredzējuši vilkšanas dienesti var ļoti nelabprāt mēģināt izvilkt dubļu sezonā, jo arī evakuators var bezcerīgi iegrimt netīrumos.
Lai gan doma par riskantu braukšanu pa dziļām dubļainām rievojumiem nav īpaši pievilcīga, daži vietējie iedzīvotāji joprojām bauda relatīvo mieru un klusumu, ko sniedz dubļu sezona. Zirgu takas un publiskās pārgājienu takas var būt slēgtas arī dubļu sezonas laikā, jo pārgājieni un zirgi var nonākt arī dziļos dubļos un sniegā ar slapja betona konsistenci. Samazinātā satiksme dubļu sezonā sniedz arī dažiem vietējiem iedzīvotājiem iespēju braukt ar saviem bezceļa transportlīdzekļiem pa dziļām grēdām un peļķēm tikai atpūtas nolūkos.