Džeza mūziķis ir persona, kas rada vai komponē džeza mūziku, kas ir specifisks mūzikas žanrs, kas datēts ar 20. gadsimta sākumu. Šim mūzikas stilam ir ļoti atšķirīga skaņa, lai gan precīzu definīciju var būt grūti izveidot. Džezā ir cita veida mūzikas elementi, piemēram, blūza un ragtime, un džeza mūziķim, visticamāk, ir plašas zināšanas un prasmes atskaņot šāda veida mūziku. Mūziķis var būt džeza dziedātājs vai mūziķis, kurš spēlē kādu mūzikas instrumentu.
Ja cilvēks pelna iztiku, spēlējot mūziku, viņš parasti tiek uzskatīts par profesionāli. Profesionāli mūziķi bieži ceļo pa pasauli vai noteiktus pasaules reģionus, lai izplatītu savu mūziku, reklamētu albumu vai vienkārši atskaņotu šovus, lai saņemtu samaksu. Citi mūziķi var spēlēt kā hobijs. Prasme spēlēt šo mūzikas žanru ir galvenais noteicošais punkts, lai kļūtu par džeza mūziķi neatkarīgi no tā, vai mūziķis pelna iztiku no prakses.
Nereti džeza mūziķis izveido grupu ar citiem mūziķiem. Katrs grupas dalībnieks vai nu dziedās, vai spēlēs kādu instrumentu, un visi grupas mūziķi spēlēs kopā, veidojot atšķirīgu skanējumu. Spēlējot kopā, ir vajadzīgas ievērojamas prasmes un prakse, pat vairāk nekā spēlējot vienatnē, jo laiks kļūst ļoti svarīgs, lai nodrošinātu kvalitatīvu skaņu kopumā. Džeza grupa vai grupa var sastāvēt no diviem vai vairākiem dalībniekiem; vokālisti parasti ir daļa no grupas, tāpat kā bundzinieki. Grupā var spēlēt ģitāristi, kā arī basisti, pianisti, saksofonisti, trompetisti un tā tālāk.
Gadu gaitā ir attīstījušies džeza žanra apakšžanri; nu-jazz un acid jazz apvieno modernus elementus, piemēram, sintezatorus ar tradicionālākām skaņām, lai kopumā radītu pilnīgi atšķirīgu džeza skaņu. Smooth jazz ir maigs džeza stils, kas klausītājam rada relaksējošas skaņas. Savukārt Jazzcore apvieno džeza mūzikas elementus ar smagā metāla elementiem. Punk jazz apvieno džeza skaņas ar pankroka mūziku, kas rada smagāku, trakāku skanējumu; tas ir tieši pretējs skanējumam gludajam džezam, lai gan tas ir dzīvs kā daži tradicionālie džeza veidi.