EDGE ir bezvadu tīkla tehnoloģija, ko parasti uzskata par nākamo soli 2G tīklā. Nosaukums ir akronīms, kas apzīmē Enhanced Data GSM Environment, lai gan tiek izmantots arī GSM Evolution uzlabotais datu pārraides ātrums. Kā liecina abi nosaukumi, tas ir GSM bezvadu tehnoloģijas uzlabojums, kas ir otrās paaudzes jeb 2G mobilo tālruņu tehnoloģija. Tā kā tas ir esošās tehnoloģijas uzlabojums un ne vienmēr trešā paaudze, to bieži dēvē par 2.75G.
Parasti EDGE tiek izmantots bezvadu datu pārsūtīšanai, piemēram, attēlu un video kopīgošanai vai interneta pārlūkošanai, izmantojot mobilā tālruņa savienojumu. Tas ir tāpēc, ka tehnoloģija nodrošina datu pārraides ātrumu līdz pat četrām reizēm ātrāk nekā parastie GSM tīkli. Tā kā tālruņi ar interneta pārlūkprogrammas iespējām, piemēram, Blackberry® un iPhone®, ir kļuvuši populārāki, ātrāka datu pārsūtīšana ir kļuvusi arvien svarīgāka.
Tā kā šī tehnoloģija ir GSM jauninājums, bezvadu operatoriem ir viegli uzlabot savus tīklus, lai to piedāvātu. Datu ātruma palielināšana tiek panākta, izmantojot sarežģītāku kodēšanu, nevis ar aprīkojumu, tāpēc jauna aparatūra parasti nav nepieciešama. Tā vietā programmatūras jauninājums ļauj bezvadu operatora bāzes stacijām atbalstīt datu pārraides ātrumu līdz 384 kilobitiem sekundē (kbps).
EDGE pirmo reizi kļuva pieejams 2000. gadu sākumā. 2003. gadā Cingular sāka to piedāvāt kā sava GSM tīkla jauninājumu. Bezvadu uzņēmums piedāvāja arī mobilā bezvadu interneta pakalpojumu klēpjdatoru lietotājiem, kas izmantoja PCMCIA karti, lai pieslēgtos tīklam. Tāpēc WiFi® bija pieejams klēpjdatoru lietotājiem gandrīz no jebkuras vietas, kur tika piedāvāts spēcīgs mobilā tālruņa signāls.
Galu galā EDGE kļuva par standartu, aizstājot mazāk efektīvas bezvadu tehnoloģijas, piemēram, GPRS, un praktiski katrs mobilo tālruņu uzņēmums piedāvā šo tehnoloģiju. Tas galu galā tiks aizstāts ar 3G un 4G tehnoloģijām, tomēr ar vēl lielāku datu pārraides ātrumu.
Lai gan bezvadu uzņēmumi cenšas padarīt progresīvās tehnoloģijas pieejamas lielākajai daļai cilvēku, pārklājums parasti ir ierobežots apgabalos ar blīvu apdzīvotību vai galvenajām maģistrālēm. Šī iemesla dēļ cilvēkiem, kas dzīvo vairākos lauku apvidos, parasti nav piekļuves tik ātriem datu pārraides ātrumiem kā cilvēkiem lielākajās pilsētās.