EEG, ko sauc arī par elektroencefalogrāfiju vai elektroencefalogrammu, ir tests, kas nosaka smadzeņu elektrisko aktivitāti vai smadzeņu viļņus. Ārsti bieži izmanto testu, lai novērtētu galvas traumas vai diagnosticētu neiroloģiskus traucējumus. Atkarībā no EEG iemesla pacients pārbaudes laikā var būt nomodā vai miegā. Pacientiem, iespējams, būs jāvelta viena līdz četras stundas testa veikšanai ārsta kabinetā vai slimnīcā.
EEG tests uzrauga un reģistrē smadzeņu viļņu aktivitāti, izmantojot elektrodus, kas sastāv no maziem metāla diskiem, kas ar īpašu līmi piestiprina pacienta galvas ādā. Elektrodi savienojas ar vadiem, kas ir pievienoti ierakstīšanas ierīcei un pastiprinātājam. Pastiprinātājs tiek savienots ar datora monitoru, lai neirologs varētu interpretēt testa rezultātus. Elektrodi palīdz noteikt jebkuru elektrisko aktivitāti, kas rodas no pacienta smadzeņu šūnām.
Smadzeņu elektriskās aktivitātes modeļi EEG laikā bieži tiek iedalīti četros dažādos viļņu ritmos – alfa, beta, delta un teta. Tos izmanto neirologi, lai pārbaudītu, kā smadzenes darbojas vai reaģē, kamēr cilvēks guļ vai paliek nomodā līdz 30 minūtēm. Pacientam tiek pārbaudīta aktivitāte katrā posmā, sākot no sedācijas līdz reakcijai uz gaismu vai citiem stimuliem un pēkšņiem enerģijas uzliesmojumiem.
Katrs viļņu veids tiek reģistrēts ar atšķirīgu ātrumu un norāda uz kaut ko atšķirīgu saistībā ar pacienta smadzeņu modeļiem. Alfa viļņi, kas fiksē līdz 12 cikliem sekundē, norāda, kad pacients ir nomodā, bet ar aizvērtām acīm. Beta viļņi, kas reģistrēti ar ātrumu līdz 30 cikliem sekundē, reģistrē smadzeņu reakciju uz sedatīviem medikamentiem. Ārsti parasti izmeklē delta viļņus bērniem vai pacienta dziļā miega laikā, jo tie ir īsākie darbības uzliesmojumi no 0.5 līdz 3.5 cikliem sekundē. Teta viļņus visbiežāk pārbauda bērniem un jauniešiem, un tos reģistrē ar ātrumu līdz 7 cikliem sekundē.
Neirologi bieži veic elektriskās aktivitātes testus bērniem un pieaugušajiem, lai diagnosticētu galvas traumas, smadzeņu slimības vai miega traucējumus. Pacientiem ar smadzeņu traumu negadījuma rezultātā var tikt veikta EEG, lai ārsti varētu novērtēt izmaiņas smadzenēs. Eksāmenu var izmantot arī, lai noteiktu smadzeņu audzēju vai smadzeņu slimību, piemēram, encefalītu. Testa elektriskā aktivitāte visbiežāk atklāj epilepsijas vai citu krampju traucējumu klātbūtni pacientiem. Alcheimera slimību vai narkolepsiju var diagnosticēt arī ar EEG palīdzību.
Sagatavošanās elektroencefalogrāfijas pārbaudei parasti atšķiras atkarībā no pacienta stāvokļa. Mati ir jāmazgā tikai ar šampūnu vakarā pirms izmeklējuma, jo elektrodi tiks novietoti uz galvas ādas. Pacientam jāizvairās no kondicionieru vai citu matu kopšanas līdzekļu lietošanas, jo tie var ietekmēt testa rezultātus. Ārsts var pieprasīt, lai pacients pārtrauc lietot medikamentus vai vairākas stundas atturas no jebkādiem kofeīnu saturošiem pārtikas produktiem un dzērieniem. Badošanās pirms testa ir aizliegta, jo zems cukura līmenis asinīs var izkropļot rezultātus.
Katram pacientam var sniegt norādījumus par miega grafiku. Piemēram, pacientam var dot norādījumus samazināt miegu iepriekšējā vakarā, ja EEG laikā viņai ir jāguļ. Ārsta kabinetā vai slimnīcas telpā pacients var gulēt gultā vai atgāzties krēslā ar līdz 25 elektrodiem uz galvas. Pareizas procedūras prasa pacientam palikt nekustīgam un atslābinātam ar aizvērtām acīm, pat ja viņš vai viņa var būt nomodā. EEG rezultāti var būt pieejami vairākas stundas pēc testa.