Ēku sistēmu inženierija ir zinātne un disciplīna par ēku ventilācijas, elektrisko un sakaru sistēmu projektēšanu. Kad arhitekti projektē ēkas, viņi var izmantot savus inženierus vai slēgt līgumus ar ārējiem ekspertiem, lai izstrādātu dažādus elementus, kas ļauj ēkām darboties. Apkure un ventilācija, santehnika, elektrība un komunikācijas ir daļa no ēkas projekta, kas bieži tiek slēpta no ēku īpašniekiem un lietotājiem.
Kad ēka vai dzīvesvieta ir strukturāli projektēta, ar visu karkasu un pamatiem definētiem un dokumentētiem, var sākties ēku sistēmu inženierija. Sistēmu inženieri izmantos esošo karkasa dizainu, lai iekļautu visus komunālos savienojumus vannas istabām, ēdināšanas zonām un birojiem vai dzīvojamām zonām. Kopš 20. gadsimta daudzi no šiem projektiem tiek veikti, izmantojot datorizētās projektēšanas (CAD) programmatūru, kas izvietos komunālos savienojumus tieši ēkas projektā.
Apkure un ventilācija ir jebkura inženiertehniskā projekta būtiska sastāvdaļa gan iemītnieku komforta, gan ventilācijas iekārtu izmaksu un svara dēļ. Gaisa kondicionēšanas vai apkures iekārtu pievienošana ēkai var izraisīt nepieciešamās konstrukcijas izmaiņas konstrukcijā, lai atbalstītu papildu svaru. Cauruļvadiem ventilācijas gaisa pārvadāšanai visā ēkā ir jāiekļaujas esošajās sienu vai griestu pielaidēs, pretējā gadījumā būs nepieciešamas konstrukcijas izmaiņas, lai tos pielāgotu.
Ēku elektrosistēmu inženierija ietvers visas elektrības kontaktligzdas un apgaismojumu, kā arī komunikāciju un datortīklu vajadzības. Daudzās ēkās, kas projektētas kopš 20. gadsimta beigām, visā ēkā ir izveidoti datortīkli. Šie tīkli ļauj uzņēmumam ātri izveidot datorsistēmas, kad ēka ir aizņemta, un samazina nepieciešamību pēc sienu atvēršanas vai tīklu palaišanas vēlāk par papildu samaksu. Elektriskā projektēšana var ietvert arī drošības tīklus, ugunsgrēka signalizāciju un āra ainavu apūdeņošanas kontroli.
Santehnika ir nepieciešama ēku sistēmu inženierijas sastāvdaļa, kas ietver gan saldūdens piegādi, gan notekūdeņu novadīšanu. Arhitekti precizēs, kur atrodas virtuves, vannas istabas un citas apkalpošanas zonas, un sistēmu inženieri izstrādās santehnikas tīklus, lai tos savienotu. Notekūdeņu santehnikai ir nepieciešamas arī ventilācijas atveres galvenajās vietās, kas ir jāiekļauj ēkas projektā un jāpaslēpj esošajās sienās.
Lielās ēkās efektīva cilvēku pārvietošana ir ēku sistēmu inženiertehniskā projekta galvenā sastāvdaļa. Ēkas projektā var iekļaut liftus, eskalatorus vai kustīgus celiņus, un tiem visiem ir nepieciešami gan elektriskie, gan vadības savienojumi, lai tie darbotos pareizi. Dažām sistēmām, piemēram, lifta vadības ierīcēm, var būt jābūt savienotām arī ar citām ierīcēm, piemēram, ugunsgrēka trauksmes signāliem, lai novērstu lifta darbību, kad notiek trauksme.
Sakari var ietvert telefona, faksa un domofonu tīklus, taču svarīga sakaru daļa lielākās ēkās ir pārnēsājama radio uztveršana. Ēku drošības personālam un ārējiem avārijas dienestiem ir jāsazinās ārkārtas situācijās, un lielas ēkas var bloķēt radiosignālus. Inženierprojektā var būt nepieciešams iekļaut signālu pastiprinātājus, ko sauc par retranslatoriem noteiktās ēkas vietās, lai nodrošinātu ikdienas un ārkārtas sakarus.