Atrasto bērnu slimnīca ir iestāde, kas rūpējas par pamestiem, vardarbīgi vai novārtā atstātiem bērniem, un to dažreiz sauc par bērnu namu. “Atrasts bērns” parasti attiecas uz zīdaini, kuru vecāki ir pametuši, bieži atstājuši sabiedriskā vietā, bez iespējas noskaidrot, kas ir vecāki. Lai gan termins “slimnīca” parasti apzīmē organizāciju, kas nodrošina slimnieku kopšanu, agrāk ar to apzīmēja vietas, kas piedāvāja pārtiku un pajumti nabadzīgajiem. 2011. gadā atradņu slimnīca var būt bērnu nams vai kopienas aģentūra, kas sniedz bērnu labklājības pakalpojumus, tostarp adopciju, audžuģimenes aprūpi un palīdzību ģimenē. Dažas atradņu slimnīcas joprojām pastāv, taču lielākā daļa no to nosaukuma ir izmetušas vārdu slimnīca.
Vēsturiski daudzas atradņu slimnīcas tika izveidotas, lai glābtu bērnus, un dažas no tām joprojām kalpo bērnu vajadzībām. Londonas Foundling slimnīcu 1739. gadā izveidoja filantrops Tomass Korams, lai rūpētos par pamestajiem zīdaiņiem, kas atrasti Londonas ielās. 1869. gadā Ņujorkas Foundlinga slimnīcu izveidoja māsa Mērija Ficgibona un Žēlsirdības māsas, lai rūpētos par lielo skaitu pamesto zīdaiņu pēc pilsoņu kara. Šīs organizācijas joprojām sniedz bērnu pakalpojumus ar dažādiem nosaukumiem. Abi ir mainījuši savu uzmanību gadu gaitā, lai labāk apmierinātu mūsdienu bērnu vajadzības.
Daudzi no šiem bērnu namiem tika izveidoti kara, bada vai citos lielu sociālo satricinājumu laikā, kas radīja daudzus pamestus zīdaiņus. Īpaši grūtos laikos atradnes tika atstātas dzelzceļa stacijās, uz sliekšņiem un dažreiz arī uz ielām. Dibinātās slimnīcas radās no nepārvaramas nepieciešamības nodrošināt patvērumu šiem bērniem. Daudzus nodibināja parastie pilsoņi, mūķenes vai filantropi.
Lai gan sociālās problēmas laika gaitā ir mainījušās, visā pasaulē joprojām ir bērni, kuri ir pamesti, vardarbīgi vai bezpajumtnieki. Ja viņi nav pamesti, viņi var būt dzimuši mājās vai apkaimēs, kur narkotikas un vardarbība ir ierasta parādība. Atradušo slimnīca var sadarboties ar valsts aģentūrām, piedāvāt atbalstu vientuļajām mātēm, audžuģimenes aprūpi, adopciju un dienas aprūpi. Citas programmas var būt vērstas uz bērnu vardarbības novēršanu, izglītības nodrošināšanu vai bērnu medicīnisko, ekonomisko un psihiatrisko vajadzību apmierināšanu.