Gastrīts savā būtībā ir vēdera sāpes. Konkrēti, gastrīts nozīmē, ka kuņģa gļotāda ir iekaisusi. Gāzes un caureja var pavadīt gastrītu atkarībā no cēloņa.
Lielākā daļa cilvēku vienā vai otrā dzīves posmā ir piedzīvojuši šo stāvokli. Cēloņi var būt baktēriju, vīrusu, sēnīšu izraisīti, pretiekaisuma līdzekļi, autoimūnas traucējumi, piemēram, sarkanā vilkēde, vai pat cigarešu dūmi.
Daudzi cilvēki, kas saskaras ar šo stāvokli, vispirms nodarbojas ar pašārstēšanos, un, ja cēlonis ir pārejošs, antacīdi un tamlīdzīgi līdzekļi var būt efektīvi. Tomēr hroniska gastrīta gadījumā cilvēkam ir jāredz ārsts.
Ārsts parasti vispirms apkopo pilnīgu slimības vēsturi un izraksta protonu sūkņa inhibitorus, lai noskaidrotu, vai mazāk skābes kuņģī novērsīs problēmu. Ārsts, iespējams, arī izrakstīs maigu diētu ar zemu tauku un skābes saturu. Ja simptomi neizzūd, ārsts bieži pasūtīs augšējo GI paneli, lai noteiktu, vai pacientam ir čūla, kas izraisa simptomus, un attiecīgi ārstēs pacientu.
Ja pacientam nav čūlas, ārsts pēc tam var pārbaudīt H. pylori un citu Helicobacter sugu klātbūtni. Ja šīs baktērijas ir klāt, ārsts izrakstīs antibiotikas un pacientam lieto protonu sūkņa inhibitoru, līdz simptomi izzūd un pacientam vairs nebūs pozitīvs H. pylori tests.
Hronisks gastrīts jāuzskata par pamatcēloņa simptomu. Ir zināms, ka hroniska H. pylori klātbūtne veicina kuņģa vēzi, un arī neārstēta peptiska čūla var kļūt par ļaundabīgu.
Ārstēšanas mērķis ir mazināt simptomus un veicināt kuņģa gļotādas dziedināšanu, īpaši no H. pylori. Lielākā daļa cilvēku var panākt atvieglojumu, sākotnēji lietojot protonu sūkņa inhibitorus un pēc tam ar bezrecepšu antacīdiem līdzekļiem, piemēram, Maalox® vai Mylanta®.
Gastrīts reti ir letāls, bet var maskēt citas slimības, piemēram, akūtu koronāro sindromu vai aortas aneirisma plīsumu. Šī iemesla dēļ personai vienmēr jādodas pie ārsta, kad simptomi nemazinās.