Glikometrs ir pārnēsājams rīks, ko cilvēks var izmantot, lai izmērītu un uzraudzītu cukura līmeni asinīs jeb glikozes līmeni. Cukura diabēta pacienti izmanto glikometrus, jo tie ļauj izsekot cukura līmenim asinīs mājās vai no jebkuras citas vietas. Glikometrs sniedz rezultātus uzreiz, ļaujot diabēta pacientam zināt, vai viņa glikozes līmenis ir augstāks par vēlamo, zemāks par gaidīto vai ir pieņemamā diapazonā. Tas var palīdzēt pacientam izlemt, kad veikt ārsta ieteiktās darbības, lai kontrolētu cukura līmeni asinīs. Tas var arī palīdzēt viņam sniegt ārstam svarīgu informāciju par pašreizējās ārstēšanas efektivitāti.
Ir dažādi glikometru veidi, taču tie visi veic vienu un to pašu darbu. Glikometrs bieži tiek pārdots komplektā, kurā ir viss pacientam nepieciešamais cukura līmeņa noteikšanai asinīs. Parasti šajos komplektos ir lancetes, kas ir mazas adatas, ko izmanto, lai iedurtu pacienta ādu un radītu asins pilienu. Komplektos ir arī īpašas teststrēmeles, kas paredzētas asins pārbaudēm un glikozes līmeņa mērīšanai.
Lielākajai daļai glikometru pacientiem ir jāsadur pirksti, lai iegūtu rādījumu. Tomēr pirkstu saduršana var iedzelt vai sāpināt, jo šī vieta var būt ļoti jutīga. Daži glikometri ļauj pacientam iedurt citu ķermeņa daļu, piemēram, roku.
Lai izmantotu glikometru, cilvēks var sākt, ieslēdzot ierīci un ievietojot teststrēmeli. Pēc tam viņš var nomazgāt rokas un izmantot spirta salveti, lai notīrītu zonu, kuru viņš iedurs ar lanceti. Ja viņš plāno iedurt pirkstu, viņš vispirms var berzēt rokas, lai stimulētu asinsriti. Pēc tam viņš ar lanceti iedurs pirksta galu, izvilks asins pilienu un uzliks to uz sloksnes. Glikometrs diezgan ātri aprēķinās pacienta cukura līmeni asinīs un parāda rezultātus digitāli.
Pacienta ārsts var ieteikt noteikta veida glikometru, taču šīs ierīces parasti ir pieejamas aptiekās un pārtikas preču veikalos bez receptes. Diabēta pacienti var iegādāties rezerves lancetes un testa strēmeles, kad beidzas oriģinālais komplekts. Pacientam var būt nepieciešams pierakstīt savus cukura līmeņa asinīs rādījumus un saglabāt tos, lai apspriestu ar savu ārstu, vai arī viņš tos var izmantot, ievērojot ārsta ieteikto ārstēšanas plānu. Viņa ārsts var sagaidīt, ka viņš reaģēs dažādos veidos, atkarībā no līmeņa, ko viņš redz savā glikometrā.