Hardstyle ir elektroniskās deju mūzikas veids, kura iedvesmas avots ir dažādi citi līdzīgi žanri, un to raksturo straujš temps un specifiski instrumentālo skaņu veidi. Citi žanri, kas ir līdzīgi hardstyle, ietver hard techno vai hard house mūziku, kā arī diezgan ezotēriskus mūzikas žanrus, piemēram, rave/house stilu, ko sauc par gabber. Visiem tiem ir daudz kopīgu elementu, tostarp ātrs deju ritms un dažādas sintezētas skaņas.
Viena no hardstyle mūzikas īpašībām ir tās temps. Eksperti atzīmē, ka kopš tās rašanās brīža šāda veida mūzikai parastais temps ir palielinājies no aptuveni 140 sitieniem minūtē līdz aptuveni 150 sitieniem minūtē. Lai padarītu trakojošo perkusiju skaņu vēl ekstrēmāku, šajā ritmā bieži ietilpst virkne staccato vai asu bungu skaņu; daži eksperti atsaucas arī uz ritmu, ko sauc par tuplet, kur mainīgas skaņas tiek savienotas pārī sarežģītās grupās, lai iegūtu daudzslāņainu un bieži vien haotisku rezultātu.
Kā specifisks deju vai reiva mūzikas veids hardstyle mūzikai ir raksturīga arī deformētu skaņu izmantošana. Dažas no šīm skaņām ietver sava veida krītošu intonāciju vai nenoregulētu krītošu toni, kas daļai no šīs mūzikas piešķir īpašu efektu. Daudzos šāda veida mūzikas skaņdarbos ir arī kliedzošas balsis.
Daudzi mūzikas veidi, kas saistīti ar hardstyle, sākotnēji tika radīti Eiropā, īpaši Nīderlandē. Vairākās Rietumeiropas valstīs šāda veida mūzikai ir plaša auditorija. Tiek ziņots, ka mūzika ir populāra arī Dienvidamerikas un Āfrikas reģionos, kā arī dažās citās pasaules valstīs. Pastāv diskusijas par hardstyle un līdzīgu mūzikas veidu relatīvo popularitāti Nīderlandē, Anglijā un Vācijā, kur mūzikas cienītāji ir analizējuši tendences šo deju mūzikas stilu pārņemšanā. Lai gan ir zināms, ka Nīderlandes vietās notiek “hardstyle mūzikas” pasākumi, kas veicina šī žanra attīstību, daži apgalvo, ka šāda veida mūzika ir “angļu” stils, kas ir mazāk pamanāms holandiešu un vācu mūzikas kopienās.
Hardstyle parasti tiek izpildīts deju kluba kontekstā, tiešraidē vai ierakstā, bieži vien ar dīdžeju, kas uzstāda un koordinē dziesmas. Šāda veida mūzikas cienītāji ir izdomājuši vairākus dažādus deju veidus, kas papildina tās ritmu un stilu. Šīs dejas, piemēram, “jaukšanas” tehnika, ir daļa no plašāka konteksta šim jaunajam mūzikas veidam, kas rada savu klātbūtni mūsdienu klubos un citās mūzikas arēnās.