Izturīgais ģerānijs, zinātniski pazīstams kā ģerānija, attiecas uz daudzgadīgu un viengadīgu ziedošu krūmu ģints dzimtu lielākajā daļā Dienvidāfrikas un Vidusjūras reģionu. Dažas no tās sugām nes augļus, bet citas ražo sēklas tikai caur ziediem. Šos augus parasti izmanto kā siltumnīcu augus, jo tie spēj ātri pārvērst oglekļa dioksīdu skābeklī. Citi šīs ģints nosaukumi ir jautrā bite un dzērveņknābis, kas attiecas uz krūma dzērveņu formas augļu izskatu. Šajā ģintī ietilpst vairāk nekā 200 sugu, no kurām lielākā daļa aug subtropu apgabalu kalnos.
Šiem zālaugu augiem ir daivu vai dakšveida zaļas lapas, kas dīgst pārmaiņus pa pāriem, savukārt ziedi ir radiāli ar tieši piecām ziedlapiņām dažādās krāsās, piemēram, violetā, rozā un baltā krāsā. Kāti ir taisni un kokaini, un var sasniegt 2–4 pēdas (0.6–1.2 m) garumu. Augļu kapsulas attīstās kātu galos, kas galu galā atveras un izdala vienu sēklu. Ne visām izturīgajām ģerānijas sugām ir šīs kapsulas, taču tām visām ir atsevišķas sēklas no katra zieda. Pavasara un vasaras sezona nodrošina vislabvēlīgākos apstākļus, lai šie augi ražotu augļus un ziedus.
Izturīgo ģerāniju parasti izmanto kā akcentu vai segaugu dārzos, jo ir zināms, ka krūms ātri vairojas vidēja izmēra pagalmā, pat ar minimālu aprūpi. Tradicionāli dārzos audzētas sugas ir Geranium pretense, Geranium maderense un Geranium clarkei, no kurām visām veidojas zili vai violeti ziedi. Atsevišķas tauriņu un kožu sugas ļoti piesaista tās augļi un ziedi, padarot to par populāru iespēju tauriņu fermās un insektārijos. Visas trīs dārza šķirnes sasniedz maksimālo augstumu aptuveni 2 pēdas (0.6 m).
Pelargonium ģints parasti tiek sajauktas ar izturīgo ģerāniju, jo terminu pelargonijs izmanto kā vispārpieņemtu pelargoniju nosaukumu. Šīs ģintis pieder vienai un tai pašai ģerānijas dzimtai, taču tās var atšķirt pēc ziediem. Izturīgajiem ģerānijas ziediem ir vienāda izmēra, krāsas un formas ziedlapiņas, savukārt otrai ģints ziediem ir vairāk nekā viena ziedlapu krāsa un forma.
Aromātiskās eļļas iegūst arī no izturīgajām ģerānijas lapām un ziediem. Šīs eļļas tiek ievadītas smaržās un aromatizētājos, ko plaši pārdod un ražo tādās valstīs kā Indija un Grieķija. Dažos kosmētikas produktos, piemēram, aplauzumā un ķermeņa losjonos, tiek izmantoti arī šī auga dabīgie ekstrakti.