Hemostats, kas pazīstams arī kā artēriju knaibles vai hemostatiskā skava, ir viens no visizplatītākajiem instrumentiem, ko ķirurgi izmanto operācijas laikā. Hemostatus izmanto, lai novērstu un kontrolētu vēnu un artēriju asiņošanu. Šie instrumenti ir tik ļoti svarīgi, ka tos izmanto gandrīz visu veidu ķirurģiskās procedūrās, un tos izmanto arī sanitāri.
Daudzas ķirurģiskas metodes un instrumenti tika izstrādāti simtiem gadu pirms mūsdienu medicīnas parādīšanās. Ķirurģiskā hemostata lietošana aizsākās jau pirmajā gadsimtā pirms mūsu ēras, un to izmantoja romiešu ārsts Aeliuss Galenuss. Lai gan Galenus pats neizmantoja hemostata knaibles, kā tās tiek izmantotas mūsdienās, tieši viņš bija aizsācējs koncepcijai par instrumenta izmantošanu, lai aizslēgtu asiņojošu artēriju vai asinsvadu, lai to varētu vieglāk atsaistīt.
Neskatoties uz šo agrīno atklājumu, rīks tika plaši izmantots tikai piecpadsmitajā gadsimtā pirms mūsu ēras. Šajā laikā Ambruāzs Pare, franču ķirurgs un frizieris, izstrādāja instrumentu, ko viņš nosauca par Bec de Corbin jeb vārnas knābi. Šī bija daudz rupjāka mūsdienās izmantotā rīka versija, taču tā bija nozīmīgs solis mūsdienu hemostatu attīstībā.
Pēc uzbūves, kas līdzīga šķērēm, mūsdienu hemostatam ir pāris žokļu, ko izmanto audu saspiešanai, nevis to griešanai, kā to dara šķēres. Žokļu plakanā virsma ir izciļņa, lai uzlabotu instrumenta satvērienu un nodrošinātu efektīvāku virsmu audu saspiešanai.
Hemostatam ir šarnīrsavienojums un pāris izturīgu rokturu, līdzīgi kā šķērēm. Otrs galvenais veids, kā medicīniskie hemostati atšķiras no šķērēm, ir sprūdrata pievienošana. Sprūdrats ir zobains stienis, kas ir piestiprināts katra roktura iekšpusē un ļauj ķirurgam precīzi atvērt un aizvērt instrumenta žokļus. Turklāt sprūdrata mehānisms ļauj ķirurgam noturēt žokļus pozīcijā, neuzturot spiedienu uz instrumentu.
Hemostati ir pieejami dažādos izmēros un nedaudz atšķirīgās formās, lai tie atbilstu cilvēku ar dažādu roku formu un izmēru prasībām. Turklāt atkarībā no operācijas prasībām var izmantot dažādu veidu hemostatus. Piemēram, dažiem hemostatiem ir taisnas spīles, savukārt citiem ir izliektas spīles, un to izmēri ir no piecām collām (12.5 cm) līdz desmit collām (25 cm).