Īans Makjūens ir angļu romānists un īso stāstu rakstnieks, kas pazīstams ar bieži vien drausmīgo tēmu un spriedzes pilno darba tempu. Lai gan viņa šausminošā agrīnā fantastika ieguva viņam iesauku “Īans Makabrs”, viņa romāni visā viņa karjeras laikā ir kļuvuši arvien izsmalcinātāki un atzinīgāki. Viņa pirmais publicētais darbs — īsu stāstu krājums Pirmā mīlestība, pēdējie rituāli (1975) — Makjūnam ieguva Somerseta Moema balvu. Makjūens ir saņēmis arī balvas par romāniem Bērns laikā (1987), Amsterdama (1998), Sestdiena (2005) un Atonement. Pēdējais no tiem, ko daudzi uzskata par viņa šedevru, ieguva četras atsevišķas balvas un parādījās žurnāla TIME 100 lielāko romānu sarakstā.
Papildus savām grāmatām Makjūens ir sarakstījis scenārijus filmām un televīzijai, tostarp The Ploughman’s Lunch (1985). Četri Makjūena romāni ir pielāgoti ekrānam, kā arī divi viņa īsie stāsti, un filmas Atonement filmas versija ir paredzēta 2007. gadā.
Īans Makjūens dzimis Alderšotā, Anglijā 21. gada 1948. jūnijā. Tā kā viņa tēvs bija armijas virsnieks, lielu daļu bērnības viņš pavadīja ārzemēs Vācijā, Ziemeļāfrikā un Austrumāzijā. Ian McEwan studējis angļu literatūru Saseksas Universitātē un Austrumanglijas Universitātē. Austrumanglijas universitātē viņš bija pirmais viņu radošās rakstīšanas klases absolvents, kuru mācīja romānists Malkolms Bredberijs. 1997. gadā Makjūans apprecējās ar Annalēnu Makafiju, daudzu bērnu grāmatu autori un Guardian Review redaktori. Makjūvanam ir divi pieauguši bērni no iepriekšējās laulības ar Peniju Alenu.
2006. gadā izcēlās strīdi par to, kā Makjūans savā romānā Atonement izmantoja fragmentus no Lūsilas Endrjūsas “Nav laika romantikai”. Daži kritiķi viņu apsūdzēja plaģiātismā, bet citi, tostarp rakstnieks Tomass Pinčons, viņu aizstāvēja. Atbildot uz to, Makjūens atzīmēja, ka viņš atzina Endrjūsu par iedvesmu savā autora piezīmē romāna beigās, taču daži joprojām uzskata, ka viņš ir pārkāpis saprātīgus “aizņēmuma” standartus.
Savos romānos Makjūens ir pievērsies tādām satraucošām tēmām kā incests, slepkavība, nolaupīšana, de Kleramba sindroms, ķīlnieku situācija un dažādi garīgi traucējumi. Viņa darbs lasītājam bieži ir neērts, bet arī dziļi ietekmējošs. Viņa vēlākie romāni ir vairāk balstīti uz raksturiem, un Makjūens pārliecinoši raksta par dažādu varoņu tipu domām un motivāciju.