Iekšējā rezorbcija ir ar zobiem saistīta slimība. Kad tas notiek, zīlītes sienas un dentīns faktiski sāk reabsorbēties atpakaļ skartajā zobā. Ja zobam ir ievainojums vai trauma un tiek kairināts apakšējais nervs, sakne var sākt apēst zoba ārējo oderi. Tas notiek no sakņu sistēmas iekšpuses, tāpēc iekšējās rezorbcijas bojājumus var nepamanīt vairākus gadus. Lai pareizi diagnosticētu šo zobu stāvokli, ir nepieciešams rentgens.
Kad notiek rezorbcija, periodonta saite vairs nedarbojas, lai aizsargātu zoba ārējo oderi. Tā vietā, lai normāli funkcionētu, tas uzbrūk traumas vietai. Traumu var definēt kā caurumu zobā vai dabisku zoba virsmas bojāšanos. Ideāls iekšējās rezorbcijas scenārijs ir plaisa vai plaisa zobā, kas ieskauj atklātu metāla vīli. Pēc kāda laika nervs tiks atklāts, un zobārsts varēs precīzi noteikt rezorbcijas izcelsmi.
Dažreiz ir grūti diagnosticēt šo stāvokli, jo tas sākas zoba pulpas kamerā. Parasti vienīgais simptoms ir sāpīgums un sāpes traumas vietā. Vēl viena iekšējās rezorbcijas pazīme ir iekaisušas smaganas, sāpīgas saknes un sāpīgi kauli, kas ieskauj zobu. Tā kā šie simptomi ir saistīti ar daudziem citiem ar zobiem saistītiem stāvokļiem, problēmu var būt praktiski neiespējami identificēt. Ja bojājums pulpas kamerā ir pārāk mazs, lai to redzētu, to var noteikt tikai tad, kad zobam ir nodarīts būtisks bojājums.
Par laimi, ja bojājumu konstatē ātri, zobu var atjaunot ar sakņu kanāla procedūru. Šī procesa laikā sakņu sistēma un celulozes kamera tiek pilnībā noņemta. Šis process var arī izskaust sāpes vai diskomfortu, kas saistīts ar iekšējo rezorbciju, un pēc tam zobs tiks iztīrīts un aizzīmogots. Tomēr, ja zīmogs ir caurdurts, arī bakteriāla infekcija var radīt papildu bojājumus zobam.
Lai glābtu zobu, ir obligāti nekavējoties jānosaka rezorbcija. Dažos gadījumos bojājumu apjoms ir pārāk liels, lai to novērstu. Ja nav iespēju glābt zobu, tas būs pilnībā jāizrauj. Iekšējā rezorbcija neietekmē apkārtējos zobus.