Vietējais cenu līmenis atspoguļo pašreizējo cenu konkrētai precei vai pakalpojumam ekonomikā. Valdības aģentūras vai valsts ekonomisti mēdz aplūkot dažādus cenu līmeņus, lai novērtētu cenu kāpumu vai kritumu, ko ekonomiskajā izteiksmē sauc attiecīgi par inflāciju un deflāciju. Visizplatītākais iekšzemes cenu līmenis ir patēriņa cenu indekss. Šis indekss ir izplatīts daudzās valstīs; tas mēra cenas preču grozam, ko lielākā daļa ekonomistu uzskata par nepieciešamu indivīdiem ekonomikā. Cenu līmeņi var arī atspoguļot cenu momentuzņēmumu laikā, ļaujot veikt dažādu periodu etalonus.
Brīvā tirgus ekonomikas izmanto cenu kā noteicošo faktoru starp piedāvājumu un pieprasījumu. Šajā teorijā preču un pakalpojumu iekšzemes cenu līmenis ir atkarīgs no šiem diviem pamatfaktoriem. Tomēr lielākajā daļā brīvā tirgus ekonomiku problēma ir tāda, ka pastāv zināms valdības mijiedarbības līmenis, kas padara tirgu mazāk brīvu. Tāpēc cenu līmenis mainās nedabisku iemeslu vai faktoru dēļ. Ekonomisti cenšas noteikt, kuri no šiem ekstemporālajiem faktoriem izraisa vislielākās izmaiņas inflācijas vai deflācijas ziņā.
Cenu līmenis vienas valsts ekonomikā bieži vien ir vissvarīgākie tirgus elementi. Hibrīdekonomikas — tās, kurās ir daži brīvā tirgus elementi un valdības iejaukšanās — izmanto naudas piedāvājumu, lai kontrolētu inflāciju. Iekšzemes cenu līmenis, kas aprēķināts, izmantojot patēriņa cenu indeksu, varētu liecināt par inflācijas apmēru. Ja inflācija laika gaitā pastāvīgi palielinās, valsts valdība var nolemt samazināt naudas piedāvājumu. Teorētiski tam vajadzētu palīdzēt kontrolēt inflāciju un samazināt tās ietekmi uz ekonomiku.
Vēl viens iekšzemes cenu līmeņa lietojums ir valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) aprēķināšana. Klasiskā izpratnē IKP atspoguļo tirgus vērtību visām nācijas ražotajām precēm. IKP mēdz ierobežot šī skaitļa aprēķinu ar visām precēm, kas ražotas valsts dabiskajās, iekšzemes robežās. Valsts var piedzīvot IKP pieaugumu, ja šo preču vērtība dolāros palielinās, palielinoties reālajai ražošanas izlaidei. Inflācijas pieaugums šajā rādītājā neatspoguļo patieso izaugsmi.
Personai bieži ir grūti aprēķināt iekšzemes cenu līmeni. Tāpēc valsts aģentūras sniedz šo informāciju reizi mēnesī, ceturksnī vai gadā. Ekonomisti un citas organizācijas var palīdzēt izsekot šiem skaitļiem un interpretēt datus. Centrālās bankas vai citas aģentūras var sniegt ieskatu skaitļos. Tas var izraisīt diskusiju par tēmu vai aprēķināto datu interpretāciju.