Iekšzemes kopprodukts jeb IKP ir visu valstī saražoto pakalpojumu un preču rādītājs noteiktā laika posmā, parasti gadā. Šis pasākums ņem vērā preču un pakalpojumu tirgus vērtību, lai iegūtu skaitli, ko izmanto, lai spriestu par ekonomikas izaugsmes tempu un attiecīgās valsts vispārējo ekonomisko stāvokli. Kā ekonomisks pasākums IKP var būt ļoti noderīgs mēraukla, taču tam ir daži nopietni trūkumi, kuru dēļ daži cilvēki ir ierosinājuši izmantot alternatīvus ekonomiskās un sociālās labklājības pasākumus.
Aprēķinot IKP, tas ietver visus privātos un valdības izdevumus, saražotās preces un pakalpojumus, kā arī eksportu. Tas tiek pielāgots importam un inflācijai, lai iegūtu skaitli, kas, domājams, precīzi atspoguļo valsts preču un pakalpojumu kopējo summu. IKP var izteikt kā lielapjoma skaitli, bet biežāk to pārvērš skaitļā uz vienu iedzīvotāju, radot skaitli, kas atspoguļo vidējo rādītāju uz vienu iedzīvotāju. Augsts IKP uz vienu iedzīvotāju ir saistīts ar vispārējiem dzīves līmeņa uzlabojumiem.
Viena no IKP priekšrocībām ir tāda, ka, tā kā tas tiek aprēķināts ļoti skaidri un standartizēti, ir viegli salīdzināt iepriekšējos skaitļus, lai spriestu par ekonomikas stāvokli. Ekonomisti var arī konvertēt dažādu valstu IKP, lai salīdzinātu to ekonomiku savā starpā. Galvenā vēlme ir parādīt, ka valsts ekonomika ir augusi kopš iepriekšējā gada, valstīm parasti izdodot ceturkšņa aprēķinus, lai sniegtu cilvēkiem priekšstatu par to, cik labi klājas viņu ekonomikai.
Viena no lielākajām IKP problēmām ir tā, ka tas neņem vērā melno un pelēko tirgu. Lai gan tas var nešķist liela problēma, dažās valstīs ir ļoti intensīvi tirgoti melnie tirgi, kas faktiski varētu veidot ievērojamu daļu no IKP. Skaitlis arī neņem vērā bagātības sadalījumu, jo skaitļi uz vienu iedzīvotāju slēpj ekonomiskās atšķirības. Tādai valstij kā ASV, piemēram, ir ļoti liels IKP uz vienu iedzīvotāju, bet milzīga atšķirība starp bagātākajiem un nabadzīgākajiem amerikāņiem.
IKP uzskaite arī neļauj noteikt ne saražoto preču un pakalpojumu kvalitāti, ne mērķi, kādam šīs preces un pakalpojumi tika ražoti. Piemēram, valsts, kas atveseļojas no spēcīgas viesuļvētras, varētu tērēt daudz naudas, lai labotu viesuļvētras radītos postījumus, tādējādi palielinot savu IKP, taču viesuļvētras atveseļošanās ne vienmēr būtu saistīta ar ekonomikas izaugsmi. Vides aizstāvji ir arī kritizējuši pasākumu par to, ka nav ņemti vērā vides faktori, piemēram, attiecībā uz precēm, kas rada piesārņojumu. Faktiski šis skaitlis var pat atlīdzināt par kaitējumu videi, jo tīrīšanas pasākumiem sadalītie līdzekļi tiek ieskaitīti kopējā IKP.
SmartAsset.