In vitro testi ir zinātnisku testu veids, ko veic laboratorijā. Lai testu varētu kvalificēt kā in vitro testu, ir jābūt divām sastāvdaļām. Pirmkārt, tests jāveic in vitro, kas nozīmē, ka mēģenē vai citā sterilā traukā, nevis dzīvā organismā. Otrkārt, testam ir jābūt pārbaudei, kas nozīmē, ka tas mēra zāļu aktivitāti organisko audu paraugā. Šie testi ir noderīgi, izstrādājot jaunas zāles, jo tos, kas ir neefektīvi, var ātri izslēgt, ļaujot zinātniekiem koncentrēt uzmanību uz tām, kas var izrādīties veiksmīgas.
Jaunu zāļu laišanas tirgū process ir sarežģīts un laikietilpīgs. In vitro testu izmantošana ievērojami samazina laiku, kas nepieciešams, lai izslēgtu neefektīvas zāles. Audu paraugi, piemēram, orgānu vai asiņu daļas, var būt inficēti ar slimību, un paraugiem var ievadīt iespējamo ārstēšanu. Zāļu un parauga mijiedarbības skatīšana mēģenē ļauj zinātniekiem ātri noteikt, vai zālēm ir vēlamais efekts. Narkotikas, kas izrāda solījumu, pēc tam var pāriet uz citām testēšanas fāzēm, savukārt no tām, kas šķiet nederīgas, var atteikties.
Papildus jaunu zāļu testēšanas procesa paātrināšanai in vitro testi samazina arī zāļu izstrādes izmaksas. Audu paraugu izmantošana ļauj vienlaikus veikt daudzus testus. In vitro testā ir iespējams izmantot paraugus, kurus var papildināt, piemēram, asins paraugus. Lai gan daudzi no šiem paraugiem ir savākti no dzīvniekiem, dzīvnieka dzīvības izmaksas in vitro testēšanai ir daudz zemākas nekā in vivo testu izmaksas.
In vitro pārbaudēs var izmantot cilvēka audu paraugus. Bieži vien ir medicīniski neētiski veikt testēšanu dzīviem cilvēkiem, taču testus var veikt ar cilvēka asins paraugiem vai citiem audu paraugiem, kas savākti no līķiem. Cilvēka audu paraugu izmantošana ļauj zinātniekiem iegūt labāku izpratni par to, kā noteiktas zāles ietekmēs cilvēka šūnas. Lai gan testēšanai joprojām ir nepieciešama in vivo fāze, rezultāti, kas izrādās daudzsološi testu in vitro daļā, var norādīt, vai jaunas zāles būs efektīvas cilvēkiem.