Jauniešu aizstāvis parasti ir persona, kas runā bērna vārdā, kurš ir vai ir bijis piespiedu kārtā. Dažreiz bērni nevar paziņot pieaugušajam, ka notiek briesmīgas lietas – bērns var būt atstāts novārtā, bez pajumtes, izsalcis vai vardarbīgi. Jauniešu aizstāvja uzdevums ir noteikt, vai bērnam ir kādas briesmas vai viņam ir vajadzīga palīdzība, un palīdzēt noteikt nepieciešamos pasākumus situācijas uzlabošanai.
Jauniešu aizstāvji parasti kalpo bērna interesēs. Daudzās situācijās jaunatnes aizstāvis ir vienīgā persona, kura galvenokārt rūpējas par bērna labklājību un interesēm. Tomēr ne visi jauniešu aizstāvji strādā tieši ar bērniem. Dažreiz jauniešu aizstāvji strādā, lai izstrādātu federālās politikas izmaiņas Vašingtonā, vai arī strādā savā štatā, veicot vietējās izmaiņas politikā, kas attiecas uz bērniem.
Cits jaunatnes aizstāvja veids ir ad litem aizbildnis. Tiesas iecelts aizbildnis ad litem ir jaunatnes advokāts, kurš cieši sadarbojas ar bērnu. Viņš vai viņa iegulda laiku, enerģiju un rūpes bērnā, nodrošinot, ka kāds rūpējas par to, kas ir bērna interesēs.
Jauniešu aizstāvim, kas strādā tieši ar bērniem, parasti būs daudz dažādu pienākumu. Viens no galvenajiem uzdevumiem būs uzzināt par bērna dzīvi un sazināties ar visām iesaistītajām pusēm. Advokāts pavadīs laiku, runājot ar ģimenes locekļiem, ārstiem, skolotājiem un citiem pieaugušajiem, kas saskaras ar bērnu. Parasti advokāts veic detalizētas piezīmes par saviem secinājumiem, ko var iesniegt oficiālas tiesas sēdes laikā.
Advokātam ir jābūt klāt jebkurā sanāksmē, tiesas sēdē vai konferencē, kas ir saistīta ar bērnu, kuru viņš vai viņa pārstāv. Parasti šādu sanāksmju laikā jauniešu aizstāvji ir atbildīgi par to, lai visi iesniegtie fakti būtu bērna interesēs. Jauniešu advokāta pienākums ir arī sekot līdzi tiesneša nolēmumam. Advokāts ierodas mājās, skolā un citās vietās, kur bērns pavada laiku, lai izvērtētu nolēmumu atbilstību; savukārt viņš par konstatēto parasti ziņo tiesnesim.