Kartīšu katalogs ir fizisks visa bibliotēkas satura saraksts, kas sakārtots ar vienu karti katram bibliotēkas vienumam. Tas bija pazīstams navigācijas apdraudējums un svētība visās bibliotēkās 20. gadsimta beigās, kad fiziskos katalogus sāka aizstāt datorizētās versijas. Dažas bibliotēkas tos ir saglabājušas, bieži vien kā sentimentālas piemiņas lietas, un dažas aktīvi uztur savus sarakstus, lai gan visbiežāk tas notiek mazās, attālās bibliotēkās.
Nepieciešamība kaut kādā veidā kataloģizēt grāmatas ir pastāvējusi kopš to izgudrošanas. Labs katalogs ļauj cilvēkiem uzzināt, kuras publikācijas ir bibliotēkā un kur tās atrast, un daudzas no tām satur papildu informāciju, kas varētu būt noderīga zinātniekiem. Sākotnējie bibliotēku katalogi tika glabāti ruļļos vai virsgrāmatās, un tie bieži tika drukāti un izplatīti, lai attāli zinātnieki varētu zināt, kuras grāmatas ir bibliotēkā.
Kartīšu kataloga jēdziens tika ieviests 1800. gados, un tas bija liels palīgs zinātniekiem. Šos katalogus var konfigurēt vairākos veidos, un to organizācija ļauj viegli pievienot vai noņemt grāmatas, kā arī atrast konkrētas. Katru reizi, kad bibliotēkā nonāk jauna grāmata, tai tiek izveidota kartīte ar tādu informāciju kā nosaukums, autora vārds, tēma un grāmatas atrašanās vieta.
Ir vairāki veidi, kā izveidot sarakstu. Vārdnīcas katalogā katra bibliotēkas grāmata ir uzskaitīta alfabētiskā secībā, tāpēc, lai grāmatu atrastu, patronam ir jāzina tās nosaukums. Tos var arī sakārtot alfabētiskā secībā pēc autora vārda vai pēc atslēgvārda vai tēmas. Ir iespējams arī atrast sistemātiskus katalogus, ko sauc arī par klasificētajiem katalogiem, kuros grāmatas uzskaitītas atbilstoši bibliotēkas kategorizēšanas sistēmai.
Ikviens, kurš ir izmantojis karšu katalogu, zina, ka var būt sarežģīti pārvietoties tajā, līdz lietotājs to sapratīs, it īpaši jaunā bibliotēkā. Daudzi apmeklētāji bija spiesti aicināt palīgā bibliotekāru, orientējoties sarežģītā katalogā, taču, tiklīdz cilvēks iepazinās ar sistēmu, saraksts bija milzīgs palīgs, ļaujot apmeklētājiem ātri atpazīt vēlamās grāmatas un atrast tās plauktos.
Datorizēti katalogi mūsdienās ir norma lielākajā daļā bibliotēku, jo tiem ir vairākas acīmredzamas priekšrocības salīdzinājumā ar fiziskajiem katalogiem, tostarp telpas efektivitāte, meklēšanas iespējas ar vairākiem parametriem un iespēja tos viegli atjaunināt ar reāllaika datiem.