Kas ir Kausiņš?

Kad segsēklis jeb ziedošs augs ir pumpuru stadijā, tā ziedlapiņas pārklāj ar kauslapiņām. Šīs aizsargājošās, parasti zaļās struktūras ir līdzīgas lapām, lai gan parasti ir biezākas, un tās ziedēšanas laikā aizsargā maigo pumpuru un tā iekšējās daļas. Botānikā šo kauslapu grupu sauc par kausiņiem.

Sepals turpina palikt vietā, kamēr pumpurs uzzied pilnā ziedā, aizsargājot tā olnīcu, ziedlapiņas un citas daļas. Pēc tam, kad zieds ir pilnībā uzziedējis, kausiņš atrodas zieda pamatnē, zem ziedlapiņām. Dažos augos, piemēram, tulpēs, kausiņš nav zaļš, bet ir līdzīgs pašām ziedlapiņām. Šajā gadījumā termins sepal tiek aizstāts ar tepal. Šo terminu var lietot arī attiecībā uz augiem, kuriem ir krāsaini sepali un kuriem nav ziedlapu.

Kopā ar vainagu vai ziedlapu grupu uz auga kausiņš veido apziedi. Vidējā ziedā šis ārējais apvalks ir divu vītņu formā, kur ziedlapiņas veido iekšējo vītni, bet kauslapiņas veido ārējo. Šajā gadījumā ziedlapu un kauslapu skaits ir vienāds.

Daži ziedi, piemēram, dienas lilijas, var saturēt vairākus perianta segmentus. Ir arī daudz dažādu periantu šķirņu. Kaļķakmens periantam ir smails izskats, savukārt kalceolāta apmale ir čības formas.

Ziedu klasifikāciju nosaka ziedam esošo kauslapu skaits. Šis skaitlis tiek saukts par auga merozitāti. Četrus vai piecus kauslapu augus sauc par eidikotiem, savukārt ziedus ar trim vai trīs sepaliem sauc par viendīgļlapām un paleodikotiem.

Dažādiem segsēkļu veidiem ir daudz dažādu kausiņu veidojumu. Daudzos augos kauslapiņas ir redzamas kā ļoti mazas, gandrīz pundurainas vai pilnībā paslēptas vainaga dēļ. Atkarībā no auga kauslapiņas veido zobu, zvīņu vai izciļņu formā, kas, augam augot, nodrošina ziedlapu aizsardzību. Tāpat kā lapām, sepaliem ir dzīslas, un tie bieži vien atgādina lapas pēc formas un formas.

Ziedi ar mazākiem periantiem parasti sastopami stiebrzālēs. Sepals var būt sapludinātas kopā, cieši vērstas pret pamatni. Šajā gadījumā tie var izveidot tā saukto kausiņu caurulīti. Kausiņu caurulītē var būt gan vainags, gan kauslapiņas, kā arī zieda putekšņlapu jeb vīrišķo reproduktīvo orgānu piestiprināšanas vieta. Šī caurule parasti veidojas Lythraceae dzimtas ziedos.